Runājot par sevi, es neredzu izvēli nespēlēt pēc šobrīd esošajiem noteikumiem. Esmu ilgu laiku teicis, ka esmu klasisks liberālis (kas esmu), bet kuru tas piš? Ja esmu pret open boarders, esmu nacists. Ja esmu pret wellfare state, esmu fašists. Ja tik pat kaislīgi neienīstu mūsu kristīgo pagātni un kristietību kā tādu, esmu 'tikumists'. So to hell with it. Lai jau esmu viss tas un burtiski hitlers. Man nav jātaisnojas postmarksistiskiem radikāļiem par to, ka neesmu ar viņiem vienā komandā.
Te problēma ir tā, ko atzīmējuši jau daži acīgākie - konservatīvie līdz šim un vēl ar vien tomēr marginalizē savus ekstrēmistus, liberāļi/kreisvingisti, nē. Mūsdienās nacionālisti distancējas no nacisma, kreisie nedistancējas no boļševikiem vai maoistiem. Pamēģini pastāstīt, ka viss nav melnbalts diegabiksism. Ka var būt liberālis un nepiekrist Eiropas tautu aizvietošanai ar arābiem un nēģeriem, vai ka var būt savas nācijas un zemes (kamēr vien tā ir 'balta', jo uz meļņiem vai žīdiem tas neattiecas) patriots un nebūt nacists. Viņi tev neticēs.