Hei hei, te neiet runa par nostaļģiju. Es jau minēju autorus, kas kā reiz nepakļāvās padomiskās ideoloģijas garam vai veiksmīgi lavierēja starp to un pat sniedza labu ieskatu šīs ideoloģijas/domāšanas būtībā,nesatricinot cenzorus. Tā vienkārši bija laba māksla. Mēs taču nedomājam par 18 gadsimta sociālajām un politiskajām struktūrām, kad baudām Baha mūziku.
Par to, ka tāda veida māksla mūsdienās ir teju neiespējama, piekrītu.