Rietumu civilizācija vēl ar vien dživo uz giganta pleciem, kas bija Christiendom. Nu jā, sobbrīd jau knapi karājās aiz dažiem pirkstiem pie tā pleca. Tavi humānismi u.c. bullšits bija pirmie viļņi, kas padarīja šo civilizāciju mīkstu un neaizsargātu. Nekāda pamata zem kājām, nekādas identitātes, abstraktas idejas bez seguma. Ne velti utopiskas fantāzijas ieņēma kristīgās metafizikas vietu. Daba nemīl tukšumu un ateisms priekš cilvēces nozīmē tikai to, ka Dieva vietā būs kaut kāds Sātana paveids. Vai tas būs tērpies švītīgā rozā kostīmā, bargā militārā uniformā vai parādīsies kā debesu monstrs, viens pīpis. Atceramies Jankovsa Drakonu no "Nogalināt Pūķi".