Totalitāro režīmu līderi katrā ziņā tānedomāja. Viņi fīdoja puķianu ideoloģiju hoi polloi, bet paši bija izteikti racionāli aģenti ar konkrētiem mērķiem. Tā kā viņus neraustīja tūkstošgadēm ilgi tabu un morāles paradigmas, viņi spēja priekš sevis radīt ilūziju, ka rīkojas morāli cuz muh rationale. Kaut kādā ziņā antīkie despoti bija godīgāki (ne jaukāki, protams), jo rīkojās pēc spēka principa "mēs jūs izdrāzīsim un tas arī viss". Tirānijas, kas parādījās līdz ar modernisma domāšanu sāka viltīgi racionalizēt savas darbības, tāpēc 20ā gadsimta totalitārie režīmi ir daudz dziļāks sabžekts par Vlada Uzdūrēja piedzīvojumiem.