Manu respektu pret izglītību ir iedragājis tas, par ko tā pārvērtusies mūsdienās. Jaunāks būdams to vienkārši nesapratu. Sīka specializēšanās uz konkrētu fišku, līdz ar ko tai ir maz sakara ar vispārējo inteliģenci, tā jau ir sen. Mēs nerunājam par skolāru kaut kādā 16tajā gadsimtā, kas universitātē apguva visus iespējamos tā laika zināšanu, tajā skaitā estētisko un metafizisko, aspektus. Bet, ja piezūmējam uz [current year], tad jebkādas ilūzijas par akadēmiju kā gudrības avotu beigtas. Labākajā gadījumā ir jomas, kurās maz nenodarbojas ar apzinātu faktu sagrozīšanu vai zinātniskās metodoloģijas aizstāšanu ar naratīvismu (jo to ir grūti izdarīt, vai caur to nevar iegūt politiski-ideoloģiskus punktus).