Tobiš, kad pats ar citiem, umm, "komunicē", piemēram, šādā vai šitādā stilā, tad viss normāli, bet kad kāds tev ko kaut bišku uz to pusi, tad sāc pukstēt par to, kā citi tevi "uzreiz demonizē vai nicinoši nodirš"? Pie kam neilgi pēc šitāda ieraksta poustošanas vai stāstīšanas, ka Pasaule tieši tāpēc ir "vīriešu pasaule", jo vajag ne tikai dot dunkas, bet arī spēt saņemt? Visnotaļ sievišķīga attieksme, imo. :)

Bet ja bišku nopietnāk - jā, esi tu dirsīgs, bet es to vienmēr esmu pieņēmis kā īpatnību, ar kuru komunikācijā ar tevi jārēķinās un viss. No tavām iezīmēm šī ir tā, kura man absolūti netraucē, actually. Kaitinoša liekas tava visnotaļ vīzdegunīgā pārākuma apziņa, kura dažkārt tavos postos panesas - nu, kad tu sāc vērtēt, ka tas ir par stulbu, lai kaut ko saprastu, šis atkal nav cienīgs kaut ko tādu vai citādu postēt, un vispār, tavs viedoklis ir tik ūberkruts, ka tie, kas nepiekrīt, vienkārši ir low iq lohi, kas nepiekrīt tikai tāpēc, ka nav spējīgi iebraukt, lel. Metaforiski izsakoties, prāta spēju ziņā mētā te kaut kādu senseju ar melno jostu, lai gan reāli varētu pastrīdēties, vai tev vispār ir bikses kājās, par jostām i nerunājot.
Tā kā, dirs virsū un ignorē vesels, ja no tā saldāks miedziņš pēc tam. Look at all the fucks I give.