Jā, man īpaši pazemojoša liekas situācija, kad tu padirs savu valsti un ieradumus, nevis pārspēka pakļauts, bet pēc savas brīvas gribas, aiz muļķības. Pat romieši neaizgāja līdz tādam līmenim.
Varbūt pārlieku liela labklājība izraisa kaut kādas smadzeņu slimības. Vajag mazliet sūdīguma, hārdšipa, lai eksistētu normāla sabiedrība/valsts? Krieuv rakstnieks Vainovičs kādreiz intervijā jokojoties pateica, ka "pisaķeļa nado biķ knutom štobi on horošo pisal". Ērtos apstākļos nekas izcils nerakstās, ne velti mums ir ļoti maz izcilu skandināvu mākslinieku. Varbūt tas pats ar civilizāciju, kas nonāk PĀRĀK ērtos apstākļos. Aizmirst ordnungu un problemsolvinga skillus. Kļūst oblivious kā eloji.