Tīri personīgi, nepastarpinātā ziņā. Vecāki, audzināšana un aftermath. Rīltaimā, vairāk drūmi vērot something crach and burn no malas un saprast kāpēc tā notiek. Man nav pretenziju pret konkrētiem indivīdiem kaut kādā dziļi emocionālā līmenī. Saprotu, ka visi, ieskaitot mani, tik tiešām laikam ir kaut kādas dialektiskas straumes spungulis, kas peld un viss.