Meklējot :godamaņafacepalm: pictūru vecu postu komentāros, uzgāju kādu vētrainu polemikas kumosu pie šā ieraksta, kura autore ir ņekaja pick. Laikam būs jālieto RS barotājs.
Tūlīt pakošļāšu.

Pirmkārt, ar ko tad Tu pamatotu "dzīvi kā tādu"?

Neko.

- ja Tu vispār spēj to definēt, tad vai nesanāk vel mistiskāk - kaut kāda nenosakāma substance, kas radījusi pati sevi, kurā visi visus citus izmanto tikai savu vēlmju projekcijām? Vai arī kaut kāda "mistiska sava viedokļa" paušana pēkšņi, bez jebkāda pamatojuma kļūst par to aksiomu, kurā balstīta visa pastāvošā matērija?

Es neko nedefinēju. Definīcijas dzīvo savu dzīvi, esība savējo.
Ja substancei nav sākuma vai gala, tad tā ir sevi radījusi. Šaubos vai tai piemīt vēlmes.
Neviens viedoklis nav aksioma. Arī neviena aksioma nav aksioma, jo ir tikai viedoklis. Aksioma ir oksimorons.

un savādi arī par to, ka morāle esot tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai???

Er.. kur es ko tādu teicu. Morāle = sirdsapziņa. Tiesa, ''masu morāle'' vienmēr ir kalpojis tikai kā līdzeklis priekš viltīgiem ''ganiem''.

a vot i nē!! un īpaši nē no kristiešu pozīcijām raugoties.

Tieši tā, ja raugās no konkrētām pozīcijām, tad nē. Piemēram, no Kanta un Nīčes pozīcijām morāle ir tas, kas ir mūsos nevis kaut kur ārpus un tam es piekrītu. Jo tas ir tik pat obvious kā fakts, ka visiem cilvēkiem negaršo siers.

- jo pirmkārt, ievērot morāles prasības vispār ir ļoti nepopulārs lēmums

Piekrītu. reti kurš ir spējīgs realizēt savu iekšējo pārliecību visos darbos, ko tas veic. Dažreiz sanāk nogrēkot pret sirdsapziņu un tad justies čābīgi.

, otrkārt, tas ir Jēzus pausts - neviens kristietis, pat ne kristietis, neviens ticīgais, nosauksim to tā, NETIEK Dieva "apciemots" vai "piemeklēts" viņa nopelnu dēļ, vai jebkādas rīcības pamudināts, bet tikai - no pašas par sevi pastāvošās žēlastības

Tā ir neko neizsakoša frāze. Kas ir žēlastība, kad to saprot Dievišķā formātā? Un faktiski tas pauž pilnīgo randomitāti. Nav obligātas nozīmes ko un kāpēc tu dari, viss notiek tāpat vien, taču var arī nenotikt tāpat vien. Absolūti relatīvistiska nostādne, kurai es piekrītu. ;)

kurai morāle lūk, tieši tādēļ ir derīga, ka tai jāpastāv kā pašmērķim, pretējā gadījumā tānemaz nebūs morāle

Jā, un tas ir tas, ko es paudu attiecīgajā ierakstā. Cilvēks ir savas morāles radītājs un tikai viņš par to atbildēs. Nekādi dievi tevi neattaisnos, kad būsi sapratis savas rīcības sūdīgumu savas sirdsapziņas priekšā un mocīsies ar sevis šaustīšanu.

kamēr akurāt Dieva "velnišķošana" vienmēr bijis varen populistisks izgājiens,

Vai tas attiecas uz mani? Es nudien to nedarīju. Velnišķots tika cilvēks, kas iedomājas esam ''atkodis'' Dieva domas, jo izlasījis to vai citu grāmatu/saklausījies to vai citu priesteri, kas, viņa apziņā kalpo par ''Dieva vārda'' avotu cilvēciskā formātā.

sitam plaukstas par to,ka noliedzam To, ko nemaz nepazīstam personīgi,la la lā un urā,
nu apmēram tā, kā nosaukt tavu tēvu par alkoholiķi, lai gan es zinu tikai kā viņu sauc, etc....8)

Es ''situ plaukstas'' par cilvēku uzvedību, kas ir empīriski novērojama, nevis Dieva/Visuma/Bezgalības būtību. Es par to nekā nezinu un tas ir viss, ko sprediķoju.

Lai miers virs zemes (lol).