Nu, Livonijas un (mazliet vēlāk) Kurzemes teritorijā šī debate ir no 18.gs., resp., Katrīnas II laikiem.
"Katrīna II 1764. gadā daļēji atcēla iepriekšējo ķeizaru aizliegumus pret ebrejiem. Viņa arī noteica, ka turpmāk valsts dokumen­tos vārda "žīds" (žid) vietā jālieto vārds "ebrejs" (jevrei), bet vācu va­lodā - hebräer vai ebräer."
Avots: http://www.mfa.gov.lv/ministrija/publikacijas/latvijas-ebreju-kopiena-vesture-tragedija-atdzimsana , protams, nav emocionāli neitrāls, taču visnotaļ akadēmisks, nedomāju, ka jāiet uz arhīvu pārbaudīt.:)
Tas, protams, attiecas uz teritorijā lietotajiem dokumentiem, nevis tautas sarunvalodu.
Un, jā, mūsdienās Latvijas ebreji ļoti strikti iebilst pret "žīds" lietojumu citā kontekstā kā vien vēsturiskā. T.i., viņi neapvainojas, ja citē tekstus, kuros viņi tā agrāk saukti, bet apvainojas, ja viņus tagad tā nosauc.