Jau atkal izfantazē kaut ko, un tad no šīm fantāzijām izdari secinājumus? To, ka pārim jābūt uzticīgam, tā kā pieņemts uzskatīt par normu, kas nevienu nedz pārsteidz, ne arī izraisa sašutumu. Psihologi tam nemēdz veltīt īpašus uzsaukumus (un ja tādi tiešām ir, tad bez jebkādas sevišķas reakcijas pazūd vēsturē) apmēram tā paša iemesla dēļ, kādēļ sabiedrībā nav asas diskusijas par, sacīsim, pakaļas noslaucīšanu pēc izkārnīšanās. Vairumam cilvēku domas par šo jautājumu varētu būt apmēram "nu, jā, un tad?".

Reakcija pret šo rakstu, savukārt, ir tāda meh, jo nav jau ko tur īsti reaģēt. Nu, kaut kādiem ir cilvēkiem tādas fantāzijas. Lai nu būtu. Vairumam, acīmredzot, nav (arī man tie procenti liekas neticami, btw, turklāt rakstā nav atsauci iedevuši), tāpēc arī nav piesviežama viedokļa.