:))
Man vienu brīdi uznāca agresīva doma, ka penzionāriem vajadzētu ierīkot atsevišķus veikalus vai vismaz kases celiņus, kas ir ekskluzīvi tikai viņiem, lai netraucētu normālam sabiedrības plebam un tajā pašā laikā būtu ciešs un ļubestīgs kontakts ar mīlošiem kasieriem, kas vēlas apmēram 20 minūtes noņemties ar šiem svarīgajiem un skrupulozajiem pircējiem.

Viena lieta, kas man izsauc duālismu. Esmu savā laikā pastrādājis klientu apkalpošanā lielveikalos (Depiņš un K-Rauta), tāpēc zinu kā tas var davest jebkuru, vismīļāko un flegmātiskāko cilvi līdz vēlmei radīt ceturto reihu un sabāzt gāzes kamerās visus klientus, tāpēc man vienmēr ir apriora pietāte pret dusmīgiem/ām apkalpotājiem, bet vienlaikus tas rada apriori agresīvi-cietu un uzmanīgu attieksmi, kad jāapkalpojas visādās maksimās, rimčikos un supernetto, kuri ir regulāri understaffed un ar iekšējām problēmām. Parasti izdodas ar stone(ed) face iziet cauri bez starpgadījumiem, bet dažas dienas atpakaļ gogoļielas maksimā, pašam esot samērā besīgā garstāvoklī, netiekot cauri superšaurajiem gaiteņiem, kas bija nobarikādēti ar preču izlicējām un izliekamo preču toveriem + veceni (ap 30), kas man uzbļāva "ņedvigaj meņja", kad centos pastumt tos viņas optima līnija batonu ratiņus malā, man uznāca "pašla ti nahuj" moments, par ko šobrīd mazliet nožēloju. Jau iepriekš premeditēju visādu kasieru dumsu lēkmes, tāpēc naudiņu rūpīgi saskaitu un salieku pa rievām, pirms doties ar savu grozu pie kases. Vissūdīgākais, kad vajag daļu naudas dot no kartes, otru no maka. Pats fakts jau ir irritating, saprotamu iemeslu dēļ, bet viens nepareizs solis, kasjaks, gļuks, bremze un uz tevi jau brauc. Tad man ir stiklaina skatiena un monotonas balss paņēmiens, kas gan atņem daudz iekšējās enerģijas, bet kasieres pēc sava bujāna pat mēdz atvainoties vai imitēt to ar pēkšņi pateicīgi-pieklājīgu paldies-lūduz-ļaļa.
Enivej, man liekas, ka tajā laukā (lielie veikalu tīkli) toč derētu kaut kādas arodbiedrības, jo apstākļi kādos jāstrādā klientu apkalpotājiem un veikalu darbiniekiem ir prosta džungļu kapitālisma līmenī. Nebrīnītos, ja tos optima-līnija produktus ražo 10 gadīgi bērni kaut kādās pazemes cietum-fabrikās). Paldies dievam es nekad uz tādiem darbiem vairs nekad neiešu (tpu tpu tpu, tad jau labāk par sētnieku vai miskastnieku).
Noteiktu būtu vēl par ko parantot, bet uz sitienu nenāk prātā. Droši vien uznāks, kad salāpīšu padžairu.:)