Sātana tēla būtību es izprotu, vienkārši šādi definējot sātanismu, tas sevī ietver tik plašu un daudzveidīgu uzskatu kopumu, ka zaudē jebkādu deskriptīvo jēgu. Tīri praktiski, tikpat labi var teikt "nekristīgie", un tas pats vien sanāks.

Un tieši tāpēc es arī sātanismā nesaskatu sevišķu ļaunumu. Neuzskatu, ka sabiedrības, kas neievēro Dieva likumus, automātiski būtu degradētas. Tie paši Dieva likumi manā skatījumā aizņem diapazonu no derīgiem (lai gan preferabli dekaplējamiem no piesaistītās mitoloģijas bagāžas; sekulārās valstīs tas arī būtībā ir izdarīts) līdz aktīvi kaitīgiem (par piemēru, visas tās problēmas, kas kristiešiem ir ar zinātnieku darbībām, kuras pirmie uzskata par "Dieva tēlošanu", ar izrietošajiem mēģinājumiem tās kavēt), tādēļ nav uzskatāmi par vērtību per se. Attiecīgi, saprotams, kādēļ dažādiem kultiem, kas atsakās no uzskata, ka ir kaut kādas metafiziskas entitātes privātīpašums ar izrietošajiem pienākumiem un tiesību ierobežojumiem, ir labpaticies izmantot sātana simboliku. No otras puses, piekabināt šādu apzīmējumu cilvēkiem, kam nav ne mazākās intereses par to, kādi pasaku tēli simbolizē kurus no viņu uzskatiem, liekas visai neatbilstoši. Tam būs jebkāda nozīme tikai no kristīgā skatupunkta.