A vot ir kāds muzikologs analizējis Sīmaņa ''Ezeru''? Nezinu, kas tur notiek, bet liekas kaut kas ļoti specifisks.
Interesanti: nesen, kad vēl bija siltāka sezona, kaut kur aiz treideviņām mājām kādi jaunieši laikam rīkoja bezšabašno tusu, kur cauri naktij bija dzirdami visādi triviāli roki un iereibuša klaigāšana, bet kaut kādā brīdī (es tieši biju izgājis uzsmēķēt) viņiem sāka skanēt Ezers un bija dzirdams, ka kāds speciāli uzgriež jamo skaļāk. Ļoti nopriecājos, jo man kā reiz bija kaut kas sačakarējies ar mūzikas iekārtu. Cerēju, ka pēc tam sekos vēl kas labs, bet atsākās parastie traļivaļi un klaigāšana. Tomēr vērts piefiksērt, ka pat daļa jaunās paaudzes saprot nemirstošas vērtības, izrāda pietāti čoļi (neviens neklaigāja tajā brīdī).