Imo Nīče drīzāk nīda Dievu, lai gan intuitīvi nojauta, ka viņš ir. Viņa kritika pret ticīgajiem bija balstīta viņa ubermenšmānijā. Viņam tā likās vājuma pazīme. Enivej, mans points still stands - kritiskā domāšana un kristietība nekādā veidā nav savstarpēji izslēdzoša. If anything, es daudz vairāk šādas kritiskās domāšanas deficītu redzu mūsdienu hipsteros, kuri domā, ka antireliģiozitāte tas ir stilīgi. Bārdaini 30gadnieki, kuri v'\el ar vien domā kā pārejas vecuma tīneidžeri.