Dažādu elišu/aristokrātiju vēlme dalīt svešu mantu un darba augļus jau sniedzas daudz tālāk par ļevoku doktrīnām, bet tajos laikos tas vismaz bija vienkārši - es esmu boss, tu esi muļķis un ja kaut ko dirsīsi, dabūsi sukas. Ar ļevokiem tas pāraudzis tādā kā mākslas līmenī. Cilvēki tiek pārliecināti, ka viņiem pašiem būs labāk, ja iedzers indi un cilvēki tik tiešām uzpērkas un sāk ar to vīrusu indēt citus. Jebkura despotija ir slikta, bet despotija, kur paši cilvēki ir ar mieru to perpetuēt apkarot disidentus ir galēja cilvēka prāta perversija. Tipisks piemērs mūsu diegabiksis.