Vai tad vienkāršāk nav sargāt robežas, nevis pēc tam izraidīt?
Divi kuriozi pēdējā laika piemēri par to, kā tas darbojas realitātē:
1) Pēdējā laikā Stokholmā siro pārsimts marokāņu, pārsvarā nodarbojas ar narkomāniju un vecu ļaužu aplaupīšanu raujot somas un zeltlietas, vairākiem senioriem sagādāti arī smagi miesas bojājumi. Vakar zilacaina zaļo partijas dāma nāca klajā ar priekšlikumu, kā risināt šo problēmu - ierīkot tikšanās vietu, kur "šie jaunieši justos drošāk kā sociālā dienesta telpās".
2) Vīrelis, kurš pēc notiesāšanas par izvarošanu piermoreiz izraidīts no Zviedrijas 2005.g., pēc tam izraidīts vēl septiņas reizes. Tagad noslēdzis šo epopeju ar slepkavību.