Iet runa par principiem, nevis konkrētiem cilvēkie. Jā, konkrēti cilvēki var pilnībā apgāzt sev pēc noklusējuma atbilstošo fizioloģisko arhetipu. Vīrietis var būt femīns, gribēt pakļauties un sieviete var būt valdonīga, agresīva. Bet ne velti mēs tādos apstākļos sakām, ka vīrietis ir sievišķīgs vai sieviete ir vīrišķīga. Tātad mums pastāv a priori izpratne par vīrišķo un sievišķo kā abstraktu, platonisku principu vispirms un tās sakritība ar relatīvo tā atspoguļojumu caur matēriju ir tikai incidents. Mums nesašķobīsies priekšstats par femīgo un vīrīgo principu, pat ja vīrieši un sievietes pārstātu eksistēt kā zooloģisks taksons.