Manas dzīves atskaņu almanahs (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} ulvs) rakstīja, |
Jāatzīst, man kaut kā pēdējos gados vairs nestāv uz snaiperu lonewolf 1 versus 1000 tipa spēlēm, taču stalker un farcry elementi izklausās intriģējoši. Izskatās, ka būs jāpalas atsauksmes (rock paper shotgun). Vai ir kāds cits kvalitatīvs, unbiased portāls, kur var iegūt citu impresijas un verdiktus par gay'miem? Es katrā ziņā esmu kaut kur tālu, tālu prom, ārpus aprites.
Es kaut kad sen izspēlēju pāris levelus Sniper Elite V2, bet man pārstāja stāvēt diezgan ātri, šķiet, tāpēc, ka ienaidniekiem bija iebūvēts wallhack (varbūt kļūdos, taču kaut kas diezgan ātri nokaitināja). Spēle šķita tik sekla, kā tā meitene no bāra Vecrīgā. Laikam tolaik biju izteikti sevi izlutinājis ar kvalitī gayming.
"tie kas nespēlē fpsus lai tad iečeko arī hitmanu (jauno, epizodisko)." - Nesapratu īsti to "tie, kas nespēlē fps'us" - tāpēc, ka Sit-vīrs ir 3rd person vai tāpēc, ka netipisks šūteris?
Jāatzīst, Iesit-vīrs jeb Hitman ir viena no tām spēlēm (1. daļa), kas man totāli lika nozvērēties Lucifera priekšā ar vārdiem: "Quality geiming pasaule, ņem mani, esmu tavs, tikai dod pretī šādas kvalitatēs spēles!" That said, Hitman 1 nebija perfekta vai izcila spēle. Tā vienkārši priekš tā laika un tā tirgus bija izcila spēle ar tikpat izcilu saundtreku (kā jau viss, kam Jesper Kyd piedur savu dievišķo mūziķa pirkstu). Pēdējais līmenis, lai arī cik mazliet pastulbs tas nebija, joprojām man atgādina par, nezinu, padsmit, divdesmit reizēm, ko man nācās skriet cauri mazajai kartei, lai visu izdarītu PERFEKTI (uz grūtākā līmeņa, protams). Taču Hitman: Blood Money mani TIK ĻOTI pievīla, ka es no dusmām apslapināju sevi un nolēmu, ka, ja to NEVAR spēlēt, kā vecos Hitmanus, tad screw you DEV's, I'm going elsewhere (because perfect society is always somewhere... elsweyr; vai kā tur bija). Ar to es gribēju teikt, ka to spēli reāli, ja vien nevēlies tās laikā izdarīt pašnāvību sadedzinoties līdzās ar savu PC, nevar baudāmi paspēlēt bez visiem faking popapiem, dumbed-down'ness HUD elementiem, kas pasaka, kas jādara, parāda, kas jādara, kamēr tu vari zīst Sātana īkšķi.
Vai DEVi ieklausījās oldschool Hitman fanos un jaunāko Hitmanu varbūt neuzdizainēja based around those FUCKING HUD ELEMENTS, bez kuriem spēle ir torture (tik grūta, ka nav iespējams baudīt, ja vien nespēlē uz vieglākā levela, kas, šķiet, parasti ir paredzēts vai nu cilvēkiem ar kustības/mentāliem traucējumiem, maziem bērniem un videospēļu apskatniekiem (reviewers), lai būtu iespējams vispār neiespringstot, neplānojot un neesot Hitman'īgam, iziet visus līmeņus īzīmode'ā). Tātad, vai jaunais Hitman arī slimo ar veco, khm, "labo" slimību, ko sauc par "badly designed game/concepts of the game", kas cilvēkam liedz to spēlēt, kā to Hitmanu, kas bija/ir līdz Blood Money un ieskaitot (Blood Money bija izcils - no visiem Hitmaniem to esmu izspēlējis cauri vismaz 3 reizes throughout the years).
Es kaut kad sen izspēlēju pāris levelus Sniper Elite V2, bet man pārstāja stāvēt diezgan ātri, šķiet, tāpēc, ka ienaidniekiem bija iebūvēts wallhack (varbūt kļūdos, taču kaut kas diezgan ātri nokaitināja). Spēle šķita tik sekla, kā tā meitene no bāra Vecrīgā. Laikam tolaik biju izteikti sevi izlutinājis ar kvalitī gayming.
"tie kas nespēlē fpsus lai tad iečeko arī hitmanu (jauno, epizodisko)." - Nesapratu īsti to "tie, kas nespēlē fps'us" - tāpēc, ka Sit-vīrs ir 3rd person vai tāpēc, ka netipisks šūteris?
Jāatzīst, Iesit-vīrs jeb Hitman ir viena no tām spēlēm (1. daļa), kas man totāli lika nozvērēties Lucifera priekšā ar vārdiem: "Quality geiming pasaule, ņem mani, esmu tavs, tikai dod pretī šādas kvalitatēs spēles!" That said, Hitman 1 nebija perfekta vai izcila spēle. Tā vienkārši priekš tā laika un tā tirgus bija izcila spēle ar tikpat izcilu saundtreku (kā jau viss, kam Jesper Kyd piedur savu dievišķo mūziķa pirkstu). Pēdējais līmenis, lai arī cik mazliet pastulbs tas nebija, joprojām man atgādina par, nezinu, padsmit, divdesmit reizēm, ko man nācās skriet cauri mazajai kartei, lai visu izdarītu PERFEKTI (uz grūtākā līmeņa, protams). Taču Hitman: Blood Money mani TIK ĻOTI pievīla, ka es no dusmām apslapināju sevi un nolēmu, ka, ja to NEVAR spēlēt, kā vecos Hitmanus, tad screw you DEV's, I'm going elsewhere (because perfect society is always somewhere... elsweyr; vai kā tur bija). Ar to es gribēju teikt, ka to spēli reāli, ja vien nevēlies tās laikā izdarīt pašnāvību sadedzinoties līdzās ar savu PC, nevar baudāmi paspēlēt bez visiem faking popapiem, dumbed-down'ness HUD elementiem, kas pasaka, kas jādara, parāda, kas jādara, kamēr tu vari zīst Sātana īkšķi.
Vai DEVi ieklausījās oldschool Hitman fanos un jaunāko Hitmanu varbūt neuzdizainēja based around those FUCKING HUD ELEMENTS, bez kuriem spēle ir torture (tik grūta, ka nav iespējams baudīt, ja vien nespēlē uz vieglākā levela, kas, šķiet, parasti ir paredzēts vai nu cilvēkiem ar kustības/mentāliem traucējumiem, maziem bērniem un videospēļu apskatniekiem (reviewers), lai būtu iespējams vispār neiespringstot, neplānojot un neesot Hitman'īgam, iziet visus līmeņus īzīmode'ā). Tātad, vai jaunais Hitman arī slimo ar veco, khm, "labo" slimību, ko sauc par "badly designed game/concepts of the game", kas cilvēkam liedz to spēlēt, kā to Hitmanu, kas bija/ir līdz Blood Money un ieskaitot (Blood Money bija izcils - no visiem Hitmaniem to esmu izspēlējis cauri vismaz 3 reizes throughout the years).
Nopūsties:
