Pēdējā laikā ļoti bieži tiek lietots vārds ''populists''. Pārsvarā attiecībā uz politiķiem, kas iestājas par nacionālu pašnoteikšanos un ir skeptiski pret globālisma naratīvu un world government tendencēm + open boarers politiku. Vai tā būtu kārtējā vārdu pārdefinēšana? Populisms senākos laikos tika saprasts kā plika daiļrunība, kas neietvēra sevī lietas, kas satrauc cilvēkus, bet bija domātas, lai radītu elektorātā iespaidu par kompetenci. Tipiski kandidāti manā uztverē būtu tukšdirsoši eirokrāti, kas principiāli lavierē starp sāpīgām tēmām un nepasaka neko pēc būtības. Taču viņi neskaitās populisti. Vai ''populists'' ir kļuvis par kārtējo vārdu, kas tiek karināts virsū leftwinga ideoloģiskajiem pretiniekiem līdzīgi kā mums jau notiek ar ''nacists'' un ''rasists''. Jo vienīgais mērķis šeit, kā šķiet, ir piekabināt nepiekritīgai personai negatīvi lādētu apzīmējumu (''populists'' vienmēr bijis negatīvi lādēts vārds), nevis konstatēt faktu.
Ja mēs būtu godīgi, tad populists principā būtu jebkurš politiķis, ka apelē pie pilsoņu emocijām vai veselā saprāta un tas ir normāli jo demokrātijā bez tā nevar iztikt.