"Bet nē, vot dedzinam viņu uz sārta un viss. Aizliedzam publicēties un sagraujam viņa karjeru?"

Kā, tavuprāt, tad notiek zinātnes pašregulācija? Ar pseido-zinātnisku vai novecojušu metožu un atziņu izskaušanu no zinātnes. Ja zinātnisks žurnāls sāks publicēt pseido-zinātnisku huiņu, tas vairs nebūs zinātnisks žurnāls. Ja zinātniska institūcija turpinās nodarbināt cilvēku, kas savus tiešos darba uzdevumus veic ar pseido-zinātnisku pieeju, tas mazinās pārējās zinātniskās sabiedrības uzticību institūcijas darbam.
Gribi publicēt pseido-zinātnisku huiņu? Uz priekšu, atrodi izdevniecību vai žurnālu, kuram nav zinātnisku pretenziju, neviens to neliedz. Gribi turpināt lepni nēsāt zinātnieka nosaukumu? Nu nē, šitā gan tas nebūs, neesi pelnījis.

"Es saprastu, ja Veļikovskis būtu cilvēks no ielas, kas uzrakstījis pliku beletristiku, bet viņš ir tālu no tāda."

Būtībā jau bija gan no malas. Cilvēks ar ārsta un psihiatra specialitāti rakstīja grāmatas par astronomiju, fiziku un mitoloģiju.

"Vēl jo vairāk, atsevišķi viņa pieņēmumi izrādījušies korekti, kas vismaz apliecina, ka cilvēks ir labā ticībā nodarbojies ar zinātni, pat ja viņa kontroversiālā hipotēze neatbilst patiesībai."

Aklai vistai grauds. Tas nav iemesls pēkšņi sākt ņemt nopietni pseido-zinātnisku sacerējumu. "Labā ticība" arī nav nekāds iemesls. Zinātnes sabiedrība nav labdarības pulciņš, kuram jāauklējas ar tiem, kam trūkst intelektuālo rīku kvalitatīvai zinātniskai darbībai.

"Ir dīvaini, ka tu man uzbrūc tā it kā es būtu centies nest viņa teorijas lāpu un pārliecināt par to obligātu patiesumu."

Nu atvaino, ka aizskāru tavas jūtas. Lai gan rupja vai es nebiju, ja. Un personīga rakstura piezīmes (atšķirībā no daža laba...) arī neizteicu, tikai konstatēju faktu, ka tu spītīgi demonstrē izpratne trūkumu, tādēļ nav vērts man tērēt laiku.

Par visu pārējo - ai, nu ko es te iešu muti dzesēt. Paskaties savus jūķuba video zinātnisku pētījumu vietā un dzīvo laimīgs.