Nu jā, herop-ball ir labs termins (biju dzirdējis iepriekš). Un tik tiešām viņi pamatā ar to nodarbojas.
Bet kas tad pie vainas? Vai Popovičš un Kers ir absolūti ģēniji vai prosta kruti motivatori, kas spēj ar jebkuru sastāvu panākt ātru bumbas cirkulāciju un visi pārējie treneri ir lašaras? Man kā reiz šķiet, ka komandās, kurās ir mazāk talantīgu spēlētāju (un Knicks imo arī pie tām pieskaitās) būtu obligatoriski jāspiež uz to. Bet viņi nespiež. Vai tam būtu kāds sakars ar NBA noteikumu maiņu pēdējās dekādes laikā? Atceros savā laikā skatoties Bulls (par kuriem fanoju bērnībā) kustināja to bumbu vairāk, neraugoties uz to, ka tur pat bez Džordona bija vēl daži labi hero-bolisti (Pipens, Kers, senākos laikos Paksons vai Kārtraits).
Kas tā par mistiku? Kāpēc tikai GW un Spurs prot to zibenīgo saspēli un nepārtraukto kustību?

Man ir līdzīgs 'flabergastings' par šī brīža Barsas spēli futbolā. Ok, es saprotu, ka nav vairs izcilā midfīld trijotne (Xavi, Biskīts, Iniesta), kas padarīja to visu kā kazuālu izprieci daudzos mačos, tomēr nesaprotu kā var tā nolaisties līdz līmenim, kur vienīgā taktika paliek ''atdod bumbu x (parasti, protams, Messi) un gaidi brīnumu''.
Laikam tas trenēšanas darbs ir samērā randoms un vajag būt daudziem neredzamiem variabliem, kas sakrīt vienlaikus, jo piemēram pirmajā Lucho treble sezonā un arī otrajā, komanda spēlēja daudz kohēzīvāk.