Hedera helix L. (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} hedera) rakstīja, |
Wow. Man te ir daudz, ko teikt, nezinu pat, ar ko lai vispār sāk.
Laikam jāsāk ar to, ka - nē, tās nav normālas situācijas, kuras vajadzētu tolerēt, vai ar šādu rīcību rēķināties, jo atšķirīga kultūra. Rituālas slepkavības un/vai kanibālismu mēs netolerējam, jo atšķirīgas kultūras tradīcijas. Šim nav jābūt nekādam izņēmumam.
Otrs - skolas direkcijas un policijas atrunas un bezdarbība, diemžēl, ir bēdīgā realitāte, bet ne jau feminisma vai anti-rasisma dēļ, taču tādēļ, ka šī ir situācija "she said, he said". Tāda ir tiesiskuma būtība, ka nevar cilvēku sodīt tikai uz apsūdzības pamata un tādēļ, ka "pēc purna izskatās vainīgs". Ir vajadzīgi pierādījumi. Seksuāli uzbrukumi, diemžēl, ir noziegumi, kur vairumā gadījumā nekādu pierādījumu nav.
Piesiešanās par apģērbu arī nav nekas jauns un tikai līdz ar imigrantu pieplūdumu parādījies - mūsu kultūrā tā ir labi iesakņojusies retorika, kuras dēļ daudzi seksuāli uzbrukumi netiek sodīti vai tiek sodīti ar maigiem sodiem pat tad, ja ir kaut kādi pierādīji. Tak pirms kāda krietna laika viena mūsu lv prokurore izcēlās ar paziņojumu, ka esot gadījumi, kad izvarošanu izraisījusi pati cietusī sieviete.
Tālāk - par komentāriem. Nu tāda divkosība te no tevis nāk ārā! Pats mūždien skandini, ka tu personīgās dzīves pieredzes vērtē augstāk par kaut kādām statistikām. Un kas notiek tagad? Divi cilvēki tev pastāsta savas personīgās dzīves pieredzes, bet tava atbilde ir "tā vnk nevar būt, dajoš pierādījumus". Kādus pierādījumus tev var dot, ja visie šie ikdienas notikumi Latvijas skolās parasti pat līdz vecākiem un učukiem nenonāk (kurš grib būt sūdzambībele, vai ne?), un pat, ja nonāk, atkal - "she said, he said", jo ne jau nu audzināšanas stundas laikā skolotāja acu priekšā tiek izveiktas apgrābstīšanas. Savu skolas pieredzi (90.tie) sīkumos neatstāstīšu, bet toreiz es tos platos vīriešu flaneļa kreklus sāku nēsāt ne jau tādēļ, ka man baigi patika, kā izskatās. Un es gāju ļoti labā, prestižā skolā.
Savu rantu nobeigšu uz pozitīvas nots. Ja tev šīs pieredzes no lv skolām ir liels pārsteigums, tas ir ļoti iepriecionši, jo tātad mēs zinām par vismaz vienu klasi kādā Latvijas skolā, kur meitenes netika ikdienā seksuāli aizskartas. (Pieņemot, ka tu zinātu, ja tavi klases čomi to būtu darījuši.) Lūk, var arī tā.
Laikam jāsāk ar to, ka - nē, tās nav normālas situācijas, kuras vajadzētu tolerēt, vai ar šādu rīcību rēķināties, jo atšķirīga kultūra. Rituālas slepkavības un/vai kanibālismu mēs netolerējam, jo atšķirīgas kultūras tradīcijas. Šim nav jābūt nekādam izņēmumam.
Otrs - skolas direkcijas un policijas atrunas un bezdarbība, diemžēl, ir bēdīgā realitāte, bet ne jau feminisma vai anti-rasisma dēļ, taču tādēļ, ka šī ir situācija "she said, he said". Tāda ir tiesiskuma būtība, ka nevar cilvēku sodīt tikai uz apsūdzības pamata un tādēļ, ka "pēc purna izskatās vainīgs". Ir vajadzīgi pierādījumi. Seksuāli uzbrukumi, diemžēl, ir noziegumi, kur vairumā gadījumā nekādu pierādījumu nav.
Piesiešanās par apģērbu arī nav nekas jauns un tikai līdz ar imigrantu pieplūdumu parādījies - mūsu kultūrā tā ir labi iesakņojusies retorika, kuras dēļ daudzi seksuāli uzbrukumi netiek sodīti vai tiek sodīti ar maigiem sodiem pat tad, ja ir kaut kādi pierādīji. Tak pirms kāda krietna laika viena mūsu lv prokurore izcēlās ar paziņojumu, ka esot gadījumi, kad izvarošanu izraisījusi pati cietusī sieviete.
Tālāk - par komentāriem. Nu tāda divkosība te no tevis nāk ārā! Pats mūždien skandini, ka tu personīgās dzīves pieredzes vērtē augstāk par kaut kādām statistikām. Un kas notiek tagad? Divi cilvēki tev pastāsta savas personīgās dzīves pieredzes, bet tava atbilde ir "tā vnk nevar būt, dajoš pierādījumus". Kādus pierādījumus tev var dot, ja visie šie ikdienas notikumi Latvijas skolās parasti pat līdz vecākiem un učukiem nenonāk (kurš grib būt sūdzambībele, vai ne?), un pat, ja nonāk, atkal - "she said, he said", jo ne jau nu audzināšanas stundas laikā skolotāja acu priekšā tiek izveiktas apgrābstīšanas. Savu skolas pieredzi (90.tie) sīkumos neatstāstīšu, bet toreiz es tos platos vīriešu flaneļa kreklus sāku nēsāt ne jau tādēļ, ka man baigi patika, kā izskatās. Un es gāju ļoti labā, prestižā skolā.
Savu rantu nobeigšu uz pozitīvas nots. Ja tev šīs pieredzes no lv skolām ir liels pārsteigums, tas ir ļoti iepriecionši, jo tātad mēs zinām par vismaz vienu klasi kādā Latvijas skolā, kur meitenes netika ikdienā seksuāli aizskartas. (Pieņemot, ka tu zinātu, ja tavi klases čomi to būtu darījuši.) Lūk, var arī tā.
Nopūsties:
