Pārtulkojot birokrātijas valodā "starp nabadzības riskam pakļautiem cilvēkiem attīstītajās valstīs ir iedzīvotāju skaitam neproporcionāli vairāk sieviešu". Redzamākie izskaidrojumi - sievietes biežāk strādā zemāk atalgotus darbus (varbūt - profesijām, kur vairums nodarbināto ir sievietes, piemēram, pirmsskolas pedagoģija, jaunākais medicīniskais personāls, bibliotekāri u.c. ir zemāks prestižs nekā vīriešu profesijās?), vientuļo māšu ir daudz vairāk nekā vientuļo tēvu, sievietēm ir garāks paredzamais mūža ilgums un mazāk sociālo uzkrājumu (jo daļu "apēdis" maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumā pavadītais laiks), attiecīgi nabadzīgu sieviešu dzimuma pensionāru ir daudz vairāk utt.
Vīriešiem ir citi riski. Atkarībām, pašnāvībai, vardarbībai pilnīgi noteikti ir vīrieša seja, un es tikai priecātos, ja vīrieši beidzot saņemtos un sāktu to kaut kā risināt. Vismaz atzītos un solidarizētos.