Vide visu laiku ir atsijājusi vājākos. Kādreiz tie bija fiziski vājākie, kas nesagaidīja pavasari, tagad tie ir psihiski trauslākie, kurus spēj ietekmēt negatīvā ziņu čerņa. Par bērnu audzināšanu - fiziska to izdzīvošana ir iespējamāka nekā jebkad agrāk pat pilnīgākajos pasaules pakaļas caurumos. Tas, kas nav iespējams (izņemot pašu barības ķēdes virsotni) gādāt par pēcnācējiem vienlaikus nezaudējot iepriekšējo dzīvesstilu un dzīves līmeni. Tāpēc uz tādu uzupurēšanos ir gatavi iet tikai cilvēki, kuriem ir spēcīga moralā (visbiežāk reliģiskā) motivācija vai/un atbalsta tīkls paplašinātās ģimenes, dzimtas veidā. Pagaidām nav atrasts modelis, kur visas sabiedrības ietvaros vienlaikus tiek ievērota sieviešu līdztiesība un saglabāta demogrāfija. Tāpēc šo sekulārās liberālās sabiedrības eksperimentu izturēs primitīvākas kultūras, kas ir noturīgākas pret tās negatīvajiem aspektiem. Arī mūsu senču senči par tādiem kļuva, jo bija pietiekami drosmīgi, lai radītu pēcnācējus un pietiekami gudri, lai neēstu indīgās ogas.
P.S. Visa mūsu saruna nav galīgi nav domāta personisks kā uzbrauciens.