"Tajos laikos" bija pilnīgi neiedomājami pat tādi "sīkumi", ka bērni, pusaudži un jaunieši sabiedriskajā transportā zibenīgi ieņem sēdvietas un neliekas ne zinis, ka pavisam veciem cilvēkiem jāstāv kājās. Nemaz nerunājot par tādu mūsdienu normalitāti, ka skolnieki ne tikai neņem galvā, bet var arī izpausties jebkādās rupjībās pret skolotājiem, kuriem atņemtas jebkādas tiesības, jo taču bērniem ir visas tiesības!

Jā, esmu ievērojis vienu tendenci starppilsētu autobusu pieturās. Stāv pieturā dažāda gada gājuma cilvēki. Atskrien jaunatne un uzreiz nostājas pie vietas, kur autobusa durvis pietur un dažreiz pat laužas tev priekšā, ja tu tur jau stāvi. Ne tikai pilnībā netiek audzināts princips, kur vecākie jālaiž pa priekšu, kur nu tur vēl dot apsēsties (sen nedzīvoju Rīgā, līdz ar to nevaru novērot šo dinamiku), bet tupa neievēro rindas principu. Tiesa, esmu redzēji arī dažus kidus, kas saprot štelli, tā ka nav visi. Ir labi redzams, kuriem kidiem vecāki ir liberāļi.