Es piekrītu, ka to, ka visur nav dzimumsadalījums "50:50" skaidrošana ar "seksisms" šķiet vairāk skriešana pa priekšu faktiem, vienkārši izejot no savas pārliecības. Kur nu vēl saukšana par seksistu, ja Tu šim automātiski nepiekrīti. Pa lielam jau visi piekrīt, ka kaut kāda daļa no sabiedrības attieksmes un paražām ietekmē šīs izvēles, bet tieši cik liela daļa, tas nav skaidrs. Ilustratīvs ir "Norvēģijas paradoss", kas īstenībā jau nav nekāds paradokss, to tikai neizdodas izskaidrot tikai ar "nurture" pieeju. Paradokss slēpjas tajā, ka Norvēģijā, kura ir viena no progresīvākajām valstīm vienlīdzības ziņā, pēdējo 20 gadu laikā nav būtiski mainījusies sieviešu/vīriešu proporcija STEM darbos. Un neskatoties uz dažādām sociālajām akcijām un pārmaiņām, kas notiek sabiedrībā, to neizdodas izkustināt. Jautājums arī ir, vai to vispār vajag kustināt, ja cilvēki jūtas laimīgi tāpat ar savām izvēlēm, pat ja tās kaut kur zemapziņā ir ieprogrammētas.