šonakt (vairāk jau uz rīta pusi) atceros, ka ar visām varītēm centos nosapņot sapni līdz galam. Zināju, ka sekos turpinājums, kas drīz beigsies, bet mans pienākums ir viņu izsapņot. Ne tā, ka būtu interesants un pat skaists sapnis, kuru gribētu 'redzēt' vēl un vēl, tas ir, gulēt vēl ilgi un ilgi, bet tieši šī apziņa, ka laika gulēšanai vairs nav daudz un sapnis vēl nav beidzies, tāpēc jāsarauj. Sapnim jātop izsapņotam. Tiesa gan, par ko šis sapnis bija, neatceros..