kā akmens no sirds novēlās, jo lielais mājasdarbs ir jāaugšupielādē tikai līdz 16. septembrim (nevis šovakar, kā biju izdomājusi). rīt tikšos ar savu bakalaura vadītāju un, cerams, izdomāsim, par ko man labāk rakstīt. :)
šī nedēļ's nogale bija pilnpilni piepildīta. sākās jau ar brīvo dzejas mikrofonu filologos. sasolīts man Vērdiņš, Daksis, taču tā vietā gluži zaļi dzejnieki, Them Lemons un Sus Dungo (šie, kas iekrita prātā), daudz tējas, cepumi, āboļi. ilgi nebiju par dzeju smējusies līdz pat asarām birstošām (dzeja un pats dzejotājs pie vainas!). sešas stundas aizvadītas ceturtajā stāvā, tāpēc laiks celties un ar nosēdētu dibenu ripināt uz Studentklubu. tur šovakar Das Sonntags Legion (kuri tiešām runā vāciski) un Indygo. kad spēlē Jancis, citur ir grēks skatīties. jūtams Indygo spars, kas aizrauj.
vakardiena pavadīta Rīgas tajā pusē - jūtustrenču dārza svētkos (daudz daudz redzētu seju, kas priecē). ieeja pret ziedojumiem un izprintētu ielūgumu, ūdens, alus, cepumi un vēl šis tas brīvi pieejams. atmosfēra kā pie savējiem, laiks vislabākais, kāds nu var būt septembra vidū. vakar tikai tā īsti sapratu, ka rudens klātu! Rīga Metro meitenei Elīnai ļoti tīkama balss, Zaķis un viņa bundzinieki bez komentāriem, Crowd un Backflow man nešķita nekas īpašs, Dueta Kю nepārspējami, taču par maz maķenīt, Sniegavīru Rūpnīca par ilgu, paliek auksti - sasildīt nevar ne Martin Confused, ne Kazāks. pavisam karsti paliek, kad Laystein seksīgajos šortiņos gorās uz skatuves. Sūdi nepaspēj ne kārtīgi iesākt, kad jau jābeidz (ziniet, pēc 23 nepieklājas troksni taisīt). kad braucam atpakaļ, Rīga pārvērtusies par milzīgu metropoli, jo cilvēki ir visur. tikai pārbraucot pāri Akmens tiltam, to skaits pamazām rūk.