Man patīk festivāli, mūzikas. Man patīk atmosfēra, kas tajos valda, cilvēki. Kas var būt labāks par siltu vakaru kādā mežmaliņā kopā ar pazīstamiem un ne-pazīstamiem, klausosties skaņās, kas visiem tīk?! Pat salšana naktī teltī, kad ūdens līst - nē, ko es te - pil matos, kad kāds "bišk-pa-daudz-iedzēru" uzkrīt tev virsū uz galvas, kamēr guli, kad jāpārtiek no maizes, kāda tomāta un sasilušas desas - siera, kad nākamajā rītā jūties drausmīgi netīrs, arī maliet pohains, viss noņurcījies ar džinsenēm guļot, neatbaida un neattur mani no došanās šajos piedzīvojumos. Tas viss un vēl vairāk piederas pie festiem, ir svarīga daļa no tiem! Neziņa, kā no rīta tiksi mājās - a varbūt sanāks tos 40 km vnk pievarēt paša spēkiem, t.i. paša kājām, m? Tās pozitīvās emocijas, ko gūsti, dzīvajā vērojot un klausoties grupu/as, ir neatsveramas. Nekas tām nelīdzinās! Festos var smelties pozitīvo lādiņu tā, ka nedēļai pietiek! Klausoties tādas grupas kā Soundarcade, Židrūns, Jaialai, Huskvarn (utt) var saprast, ko nozīmē īsta mūzika, spēcīgs un pārliecinošs vokāls, taču Čipsis un Dullais un 7 pieauguši vīrieši, grupa Sūdi uz skatuves uznes savu vienkāršību, pareizo attieksmi un visu to, kas nepieciešams 'mazajām' :D
Un 'festot' vasaras laikā bez atelpas ir tikai dabiski ;D
See u in Dārk Līgo v.6.2