ļoti kontrastaina diena. no rīta, tramvaju gaidot, satiku kursa biedreni Egitu. kopā cauri mežam devāmies uz fakultāti. tad divas sociālās psiholoģijas lekcijas par to, kā iepazīt sevi, pareizi dzīvot un 'normālo' cilvēku dažādajām tendencēm dzīvē. tad ne-jaukais brauciens tramvajā. jau laikus pamanīju 2 čigāntautības večus (tiešām večus!), kuri savā starpā skaļi dalījās iespaidos (savā dzimtajā valodā, bet nu vārdi pederas*i, b*e visās valodās skan vienādi). viena veca kundzīte tuvojās vietai, kur sēdēju.. domāju 'būt laba' un atbrīvoju vietu. kundzīte tur knosījās, grozījās.. pagāja minūte, bet viņa nemaz i netaisījās tur sēsties (tik uzstutējās, kko vēl pa somu pērdamās, grr). tā nu devos apsēsties priekšā čigān-večiem.. to nožēloju jau pirmajos mirkļos. sajūta tāda, ka tūlīt, tūlīt iedurs dunci mugurā vai kko tamlīdzīgu nāvējošu man nodarīs. tā nu sastingusi tur sēdēju. mārtiņa vai kkur tur tuvējā pieturā pa aizmugurējām durvīm iekāpa bomzīšu paračka (ar visu aromātu!). tajā brīdī biju laimīga, ka sēžu pie vidējām durvīm nevis turpat, kur iepriekš (kaut arī smaka izplatījās pa visu vagonu. :/) tad nu laimīga beidzot tiku ārā no šīm briesmām un devos GC virzienā. tur pretī nāk jauns puisietis ar grāmatelēm rokās. tuvojas un smaida. es: 'nē, paldies' viņš: 'stilīgā sieviete...' (:O) es; 'paldies, paldies' un aiztinos. sapērkos produktus un ielieku savā videi draudzīgajā maisiņā ;p dodos mājās, uzēdu, tad fiksi uz 2Annām. Viestura tur nav, bet 2 meitenes aicina mani viņu pagaidīt. viņš arī ierodas pēc kādas 1/2 h. šajā brīdī pamanu, ka mazās māsas bērnudārza draugs Poms 40 gadu vecumā varētu izskatīties tieši tā kā Viesturs. taču tad viņam atkal jābrauc prom. pa šo laiku izmantoju viņu piedāvāto internetu. viņš atkal atgriežas un varu veikt savu svarīgo uzdevumu - pārrakstīt videomateriālu. tas aizņem diezgan daudz laika, taču, kad esmu to izdarījusi, dodos mājās. lietus jau ir nolijis un varu lēkāt pār peļķēm. mājās pavadu laiku pie datora, piepildos ar šok. pudiņiem un greifrūtu. un tad, jautājot par to, kad varēsim atkal iereudzīt VETO dienasgaismā, redaktors man laipni atbild un beigās "...Lai vakars jauks, daama!" /njā, padsmitniece jau vairs neesmu. ;D