Čakarētājvīruss
Braucot autobusā nejauši noklausījos kāda tīņa lielīšanos par viņa attiecībām ar meitenēm. Viņš stāstīja, ka viņam ir bijušas vairākas, un kad apnīk, viņš dara, kas pašam tīk, un, ja meitenei tāda attieksme nepatīk, viņš piedāvā viņai aiziet. Viņas, protams, aiziet. Dažas vēlāk atgriežas, bet viņš nevienu atpakaļ nepieņemot, pieļauj vienīgi vienkāršu draudzību.

Būtu mana vara, padzītu sīko čakarētāju prom no valsts, lai nebojā cilvēkiem dzīvi. Manas varas te nav, jo diemžēl ir jāizmanto vienīgi nevardarbīgs veids, kā ar tādu tipu tikt galā - meitenēm jābūt izvēlīgākām, un izvēloties, vispirms rūpīgi iepazīties, pirms veidot attiecības. 'Diemžēl', jo reti kurš mūsdienās ir pietiekami pacietīgs, lai tādu ceļu ietu. Bet tādi čakarētāji parasti ir tikai viens no simts (kādreiz bija vēl mazāk). Un ar vienu pilnīgi pietiek, lai "kritušās" pēc tam varētu izdarīt induktīvu spriedumu: "visi vīrieši ir cūkas", un zemapziņā uzsākt atriebības misiju pret "visiem". Kur "visi" pēctam iejūtas "cūkas" lomā un tiešām sāk attiecīgi uzvesties. Socializācija. Psiholoģiskie "vīrusi". Visu cieņu tiem un tām, kam pret šiem "vīrusiem" ir "imunitāte".