Pašanalīze 10
Padomu došana...

Vienreiz uzdevu sev jautājumu: "Kas ir svarīgāk? Izdarīt pareizu lēmumu vai izdarīt savu lēmumu?"

Ideālais variants ir savs pareizs lēmums. Bet ideāls nav iespējams.

Pieredze:
Man patīk dot padomus un nepatīk tos saņemt. Patīk dot padomus, jo ir gadījumi, kad liekas, ka man ir labāks rīcības variants, nekā tas, kas ir citam cilvēkam. Nepatīk saņemt padomus, jo liekas, ka man atņem brīvību izdarīt izvēli pašam.

Bet mana izvēle ne vienmēr var būt pareiza.

Vienmēr biju uzskatījis, ka pareizāk ir izdarīt pareizo izvēli, nevis savu izvēli. Bet nesen sastapu cilvēkus, kuri labāk izdara savu izvēli, nevis pareizo. Šī viņu dzīves filozofija man lika aizdomāties. Pamēģināju iedomāties abus šos dzīves modeļus:
I - cilvēks svešo pareizo lēmumu vadīts;
II - cilvēks savu lēmumu vadīts.

- Izdomāju, ka tādi divi modeļi tīrā veidā nepastāv. Vienkārši padomus var dot tieši un netieši. Padomus dod tieši tad - kad norāda uz konkrēto rīcības variantu: Dari šādi, nevis tā kā tu gribi Padomus dod netieši tad - kad informē par citu rīcības variantu un tā iespējamām sekām, neizmantojot imperatīvo formu: "Šajā gadījuma varu iedomāties vairākus rīcības variantus: tavējo un [vēl pāris], ar tiem ir saistīti šādi [priekšrocības un trūkumi]: ... "

- Vēl izdomāju, ka pareizās rīcības patiesībā nav. Visam ir gan negatīvās, gan pozitīvās sekas. Bet katram cilvēkam ir sava 'gaume' attiecībā uz šīm sekām: kādas sekas viņš vēlētos piedzīvot un kādas nē.

Sanāk, ka dodot padomu, viens cilvēks piedāvā otram tās sekas, kuras viņš gribētu piedzīvot, bet padomdevējs neiedomājas, ka šīs sekas var būt citam cilvēkam neinteresantas gluži kā savādāks mūzikas stils vai sporta veids.

[2005.10.04. papildināts]

Bet viss ir savādāk, ja ar to lēmumu tiks skarti arī citi cilvēki. Tad gan padoms var noderēt.