Nedēļas nogale - Pa Gauju no Valmieras uz Cēsīm
Sestdien un svētdien (šodien) atkal piedalījos pārgājienā ar plostiem pa Gauju no Valmieras līdz Ērgļu klintīm (Cēsis). Man joprojām ir sajūta, ka mani šupo laiva. Itkā es būtu apreibis.

Notika šādas lietas: Valmiera, Gauja, plosti, nāras bumba (mest bumbu pret ūdeni līdzbraucējlaivas virzienā, lai tos apšļakstīt), nāras (meitenes), saulains laiks, sauļošanās krēma smarža, apdegums no saules, karstums, peldēšanās, burlaki na volge (laivas stiepšana ejot tai pa priekšu), airēšana, dziedāšana, anekdotes, Gaujas krasti, sietiņiezis, smilšakmens, Valmieras rajona noteikūdeņi un to smaka, meži, fotografēšana, nākšņošana teltīs Gaujas krastā, ugunskuri, krastā pārsprāg plosts, ielāpa uzlikšana, plostošana tālāk, straume, zemūdens akmeņi un baļķi, līdzbraucēju otrā laiva aizplosto tālu uz priekšu, sava plosta atstāšana un peldēšana vienatnē ar mērķi panākt otru laivu, spēlēšanās ar suņiem, skriešana gar krastu ar basām kājām pa priežu skujām un čiekuriem, tilts pie Cēsīm, panācu otro laivu, sagaidījām pirmo laivu, devāmies līdz Ērgļu klintīm.

Šis brauciens ir pilnīgi savādāks nekā tas, kur bija no Carnikavas līdz jūrai, bet tomēr liekas labāks. Laikam tas ir tāpēc, ka jaunie piedzīvojumi vienmēr liekas interesantāki par tiem, kas jau tika piedzīvoti. Nogurums šausmīgs, bet esmu pārliecināts, ka plostošu kādreiz atkal.