Lonelyness 24 - Vasaras saulgrieži
Galds bija pilns ar dažnedažādiem sieriem. Es ķeros tiem klāt, piebāzu pilnu muti. Pēkšņi atrauju acis no ēdieniem, jo ieraugu, ka galdam otrajā pusē stāv un tāpat kā toreiz ar acīm uzrunā čigāniete. Tā pati. Mans skatiens atkal iegrima dziļi viņas tumšajās acīs, kur viņa nolasīja visas manas domas un visu to, kas notika pa šo laiku, kopš pēdējās reizes, kad saskatījāmies. Man gribējās kaut ko teikt, bet mute bija aizņemta ar sieru, turklāt negribējās izrādīt uzmanību, jo prātā bija vien glābēja. Arī glābēju viņa redzēja manās acīs, kaut ko saprata, šķiet, ka pat kaut ko tādu, ko es nesapratu, bet noklusēja, vien lepni pacēla zodu, ar pirkstu galiem paņēma siera gabaliņu, pikanti nokoda no tā, ēdot pagriezās prom un aizgāja. Prātā atskanēja vien viņas skatiena atbalss: "Muļķis..."


Pēkšņi visā kņadā sadzirdēju pazīstamās dūdas. Glābējas māsas dūdas var labi atpazīt no visām citām. Kā nekā tieši ar viņas dūdām es savulaik pirmo reizi mācījos spēlēt. Arī viņa ir tepat. Atnācu apsveicināties, bet viņas atsveiciens gana vēss. Ne pasākums, nedz manis redzēšana viņu neiepriecina. Tiešām palika garlaicīgi, viss grozās tikai ap sieru un alu. Uzprasīju viņai, lai iedod uzspēlēt dūdas. Viņa nopietni paskatās uz manu muti, it kā man uz tās būtu kaut kas nelāgs. Mani pārņem nelaba nojausma. Viņa redzēja mani kopā ar savu māsu un iedomājās, ka esam skūpstījušies. Tā gan nebija, bet arī, ja būtu bijis, kas tur slikts? Tomēr negribīgi pasniedz man dūdas. Brīvais laiks līdz ar gaisu strauji paskrien cauri stabulēm. Vakars ir klāt līdz ar dziedāšanu.

Saule norietēja, dziesmas izdziedātas. Kad apkārt pamazām sāka iestāties tumsa, manām acīm pavērās manā sirdī esošie tēli. Pāri visiem glābēja. Viņa ir tur, jūras mežā. Un es gribu tagad izrauties no šīs vietas un būt tur, viņai blakus. Bet ne kājām, ne ar plostu pa upi laicīgi līdz jūrai netikt. Arī ne katrs pajūgs spētu ātri mērot šo ceļu.

Bezspēcīgs pienācu pie Daugavas un ieskatījos tajā. Pēkšņi redzu atspulgā no debesīm brauc Pērkona meita ar četriem vienradžiem iejūgtiem ratos. Paskatos augšā, nekā nav. Bet atspulgā to var redzēt. Viņa piebrauca klāt un sacīja: Es zinu tavu bēdu un gribu palīdzēt. Sed iekšā manos ratos, aizvedīšu tevi līdz jūras mežam.
- Kā lai sēžu, ka neredzu tos dzīvē?
- Skaties atspulgā, kad kāp iekšā, bet nenovērs skatienu, kamēr neesi ratos ar abām kājām, citādi iekritīsi upē un izklīdīs mans tēls.
Man izdevās iekāpt. Ātri vien tiku aizgādāts līdz jūras mežam.

[izdomāts]