Toulouse-Lautrec ([info]gentle) rakstīja,
@ 2010-09-21 15:56:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:personality

Noslēpumi
Glabāt cilvēku noslēpumus ir kļuvis gandrīz par manu profesiju. Visvieglāk slēpt šos noslēpumus būtu, ja slēpt pašu cilvēku, bet tas nav iespējams. Vienā vai citā veidā šis cilvēks nonāk sabiedrībā, bet... neviens nedrīkst zināt visu par viņiem. Arī es īstenībā nedrīkstu. Man arī nevajag. Tā vienkārši gadās, ka es uzzinu. Tad es izvēlos, kuru patiesības daļu stāstīt.

Ne reizi vien biju domājis par to, ka gribētu kļūt par enģeli. Tagad tas sāk piepildīties, un es pamazām sāku saprast, cik tas ir grūti. Ne tik daudz tās lietas, kas enģēlim ir jādara, cik tas, ka visu laiku jābūt kādam uz labā pleca. Tas ir kā dienests. Savas dzīves nevar būt.

Bet man manas dzīves tā vai tā lāga nav bijis...



(Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2010-09-23 14:53 (saite)
Vai reizēm nepietrūkst savas dzīves? Man šķiet pirms kļūt par engeli vajag pašam izdzīvot savu dzīvi (tas tā kā pieredzes uzkrāšanai)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gentle
2010-09-29 16:05 (saite)
Pietrūkst. Tāpēc arī šo uzrakstīju. Tā nebija mana izvēle. Tas tā ir sagadījies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?