Emptied by abundance
Prātā tik daudz ieceres. Lai tās piepildītu, man būs nepieciešami gadi. Vēlams, lai man nekas cits prātā vairs nenāktu. Gribas ne tik daudz dzīvot pēc iecerēm, kuras sāk ieņemt programmas veidolu un kuru iznākumu es jau iepriekš varu paredzēt, cik pēc šī brīža vislabākajām iespējām, ko dod dzīve. Bet ja ar kādu šī brīža iespēju sakrīt vēl kāda nepiepildīta iecere, tad iespēju nevar izmantot - "rokas aizņemtas".

Gribētos vairāk Default stāvokļu dzīvē, kad nekas "nedeg", ne par ko nevajag iespringt, nekas nav jāapgūst - es tikai gaidītu kādu jaunu iespēju. Gaidītu ar brīvām, atplestām rokām. Un kad tā parādītos, veltītu tai visu savu laiku un spēku.