Bruxelles
Brisele atgādina kādreizējo Maskavu. Brisele gan ir mierīgāka un mazāka. Metro ir mazs. "Čurājošais zēns" arī izrādījās ļoti mazs. Vispār īpašā tur ļoti maz. Piepilsētas šķiet ir krietni interesantākas nekā pati pilsēta. Kaut gan man patika Place du Petit Sablon. Vairāk gan šokolādes bodes dēļ. Žēl, ka tā tagad pieder Kraft Foods monstram. Bet nu, labāka jau tāpat ir nekā "mūsu" īslandiešu Laima un nedaudz lētāka par šokolādes bodēm Briseles vecpilsētā.

Biju gribējis redzēt kādu veikalu, ilgi meklēju to vietu, līdz atradu īsto ielu, tikai veikalu neatradu gan. Interesanti, atradu tur krievu pareizticīgo draudzes mītni. Tad ķēros pie māju numuriem, līdz konstatēju, ka ēka, kur atradās veikals, ir nonesta, un nu tagad tur tiek būvēts kaut kas cits.

Vēl mani uzrunāja kāds UNICEF aktīvists. Gribēju ziedot, sāku vilkt no sava plēstā maka nožēlojamos 20EUR, bet cilvēks mani apturēja ar vārdiem "we don't accept cash". Teicu, ka pie mums bank trasfer komisijas maksa būs lielāka nekā ziedojuma summa, ka mēģināšu tad caur ANO Bērnu fondu latvijā. Viņš jautāja, vai nedzīvoju Briselē, un, uzzinādams, ka esmu no Latvijas, piedāvāja ekskursiju nākamajā dienā. Žēl, ka nākamajā dienā bija jāatgriežas uz Rīgu. Tad pēc pāris stundām Déjà vue - atkal saskrējos ar to čomu citā Briseles stūrī, šis gāja uz mājām, es skatījos pilsētu, nosmējāmies. Interesanti vispār, ar ko mūsu vietējais UNICEF nodarbojas.