Vispār "demokrātija" var attiecināt ne tikai uz valsti, bet uz jebkuru organizāciju, kur notiek lēmumu pieņemšana.

Pieņemsim, ka par demokrātiju runā tikai attiecinot uz valsts politisko režīmu. Tas būs saskaņā ar klasisko valsts izpratni - kad cilvēku darbības rezultāti neizvērsās tālāk par valsts robežām. Tagad ir divi jauni jēdzieni: integrācija, globalizācija. Cilvēka darbība ir izvērsusies tik plaši, ka klasiskā izpratne ir novecojusi. Ja pretējā zemes puslodē kāds izvērš kādu darbību, kas kaitē visas pasaules videi (laiž gaisā radioaktīvos atkritumus), tas nav pareizi, ka visai pasaulei nav teikšanas. Tāpēc arī ir tādas organizācijas, kā ES, ANO, NATO, WTO, BSA, UNESCO un tml. Bet tā kā demokrātija ir joprojām valsts robežās, šo organizāciju darbība nav tik spēcīga, tāpēc arī ir tāds jēdziens kā soft law. Un tā kā no soft law nav lielas jēgas, es uzskatu, ka demokrātijai jābūt nevis valsts robežās, bet personu loka, kura intereses izlemjamā jautājuma pieņemšanas sekas aizskar, robežās.