Toulouse-Lautrec ([info]gentle) rakstīja,
@ 2005-02-23 11:45:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Demokrātija
Man radās pārdomas par demokrātiju:
"Mūsu iekārtu sauc par demokrātiju, jo vara ir nevis mazākuma, bet vairākuma rokās"(Tukidīds II, 37)
Izejot no šīs atziņas un ņemot vērā turpmāk norādītos faktus, nonācu pie šādiem secinājumiem:
Ja ticēt datiem no The World Factbook, tas ir, ja 2005. gada Jūlijā aptuvens iedzīvotāju skaits :
@@@@@@@@@@@@@@@@@@@@@@@@
- pasaulē=6,4 miljardi;
========================
- Ķīnā=1,3 miljardi
- Indijā=1 miljards
- ES=0,45 miljardi
- ASV=0,29 miljardi
Tad pasaules mērogā būtu demokrātiski, ka vara būtu ķīniešu un hindu rokās.
@@@@@@@@@@@@@@@@@@@@@@@@
- ES=456 miljoni
========================
- Vācijā=82 miljoni
- Francija=60 miljoni
- Apvienotā karaliste=60 miljoni
- Itālija=58 miljoni
- Latvija=2,29 miljoni
Tad būtu demokrātiski, ka vara piederētu Vācijai kā arī citām minētām valstīm, izņemot Latviju (spriedums veidots saskaņā ar manu izpratni par to, ko nozīmē termins "vairākums").

Bet ja iedomāties, ka ES sastāvā būtu šīs valstis:
++++++++++++++++++++++++
- Krievija=143 miljoni;
- Turcija=69 miljoni;
Tad situācija būtu savādāka.

Labi, ka Latvijas intereses sakrīt ar Eiropas interesēm - mēs auomātiski piederam pie vairākuma (par šo jautājumu negribu strīdēties un diskusijas ignorēšu), savādāk mums nebūtu nekādas varas.

Secinājums: es negribu demokrātiju kā vairākuma varu; es gribu demokrātiju kā visas tautas, ikviena pilsoņa (pilsonības jautājums citreiz) varu.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2005-02-27 02:23 (saite)
Demikraatija jau ir valsts iekaarta ne pasaules - taatad vara pieder vairaakumam valstii...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gentle
2005-02-27 12:26 (saite)
Vispār "demokrātija" var attiecināt ne tikai uz valsti, bet uz jebkuru organizāciju, kur notiek lēmumu pieņemšana.

Pieņemsim, ka par demokrātiju runā tikai attiecinot uz valsts politisko režīmu. Tas būs saskaņā ar klasisko valsts izpratni - kad cilvēku darbības rezultāti neizvērsās tālāk par valsts robežām. Tagad ir divi jauni jēdzieni: integrācija, globalizācija. Cilvēka darbība ir izvērsusies tik plaši, ka klasiskā izpratne ir novecojusi. Ja pretējā zemes puslodē kāds izvērš kādu darbību, kas kaitē visas pasaules videi (laiž gaisā radioaktīvos atkritumus), tas nav pareizi, ka visai pasaulei nav teikšanas. Tāpēc arī ir tādas organizācijas, kā ES, ANO, NATO, WTO, BSA, UNESCO un tml. Bet tā kā demokrātija ir joprojām valsts robežās, šo organizāciju darbība nav tik spēcīga, tāpēc arī ir tāds jēdziens kā soft law. Un tā kā no soft law nav lielas jēgas, es uzskatu, ka demokrātijai jābūt nevis valsts robežās, bet personu loka, kura intereses izlemjamā jautājuma pieņemšanas sekas aizskar, robežās.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?