Biju domājis, ka šoferis ir pats cilvēks, autobuss ir cilvēka dzīve, maršruts ir principi, saskaņā ar kuriem, šoferis izvēlas ceļu. Kaut gan sākumā biju domājis, ka autobuss ir pats cilvēks un maršruts ir cilvēka dzīve. Salīdzināšana šeit ir var būt dažāda. Tāpēc šoferis var būt arī Jēzus, cilvēks - autobuss, maršruts ir dzīve. Man literāri nav izdevies parādīt, ka cilvēkam vienmēr ir pašam izvēles iespēja, kurp "braukt", savukārt vislabāko ceļu - "maršrutu" - Jēzus jau katram ir nolicis.