''Ja man būtu jānoformulē, kāpēc ģeniāli darbi ir ģeniāli, tad es teiktu, ka to ģenialitāte slēpjas tieši tur, ka tie ir sevī noslēgta sistēma, kas "meiko sensu" ārkārtīgi plašā interpretāciju spektrā.''

Ignorējot visu pārējo postmoderno buļļkaku, ko tu te esi sarunājusi, šī īstenībā ir patiesība. Tikai ne gluži tajā nozīmē kā tu to skaidro tālāk. Ģeniāls darbs nav ģeniāls, tāpēc, ka katrs tajā atrod ''kaut ko savu''. Tieši otrādi. Tas tāds ir, jo visi tajā atrod tieši to, ko autors gribēja atrodam un viņam sanāca. Ģeniāli darbi sašauj publiku no zemnieka līdz aristokrātam ar to pieejamību un pašsaprotamo ''jā, tas ir kruta'', bet nekādā veidā ne ar savu relativitāti.
Es nezinu kur tu mācies, bet Raven koments par literatūras teoriju man liek domāt, ka kādā Rietumu univerā, kur ne tādas vien absurditātes un idiotismus mūsdienās māca.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nudavaj, intereses pēc, pastāsti, kas ir šī vienkāršā un vienīgā patiesība "Hamletā", tb ko tieši Šekspīrs ar to domājis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hamlets ir stāsts par nodevību un atriebību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) imo darba interpretācijai ir drusku par maz nosaukt 1-2 vārdus no "20 sižetu" sarakstiņa, ibo ar šiem pašiem vārdiem tu būtu varējis raksturot "Grāfu Monte Kristo" un būtu trāpījis daudz tuvāk mērķim
2) pat ja mēs pieņemam šo kā atbildi, tā ir ekstrēmi margināla interpretācija - tb "stāsts par nodevību un atriebību" tas ir tikai no Hamleta tēva gara puses, Hamletu pašu neviens nenodod, plus šī atbilde, manuprāt, ignorē svarīgo Ofēlijas līniju
3) klasiskā interpretācija, ja es nemaldos, ir "kā noskaidrot patiesību un panākt taisnīgumu, ja tu esi racionālists da humānists, bet atrodies pilnīgi sapuvušā situācijā, kur gandrīz visi ir kaut kādi ķirzakcilvēki" (nu tb Hamlets pēc būtības ir cēls un traģisks tēls, kas izmisīgi cenšas atrast ētiski vislabāko ceļu, kā atjaunot taisnīgumu galmā, bet tas viņam īsti neizdodas)
4) kamēr man tuvāka interpretācija ir "protams, ir nenormāli smieklīgi episki iztrollēt visu karaļa galmu, tostarp sev vistuvākos cilvēkus, bet tu tiešām esi pārliecināts, ka gribi piedzīvot sekas?"
5) ...kas jau dod 3 interpretācijas vienā komentārā, un vienīgā interpretācija, kura man šeit šķiet aiz ausīm pievilkta, ir tavējā, bet nu fine.

Protams, es nevienā brīdī neesmu apgalvojusi - un neplānoju apgalvot - ka Hamleta interpretācijas iespējas būtu *neierobežotas* vai ka tajā var ielasīt *jebko*, bet tam ir iespējamas vairākas interpretācijas, kas strādā dažādu laiku/kultūru/problemātiku kontekstā - un viens cilvēks var uztvert šīs dažādās interpretācijas, t.i., tās nav unikālas/ekskluzīvas. Ļoti iespējams, vismaz daļu no tām Šekspīrs ir paredzējis jau sākotnēji un attiecīgi taisījis tekstu "lai strādā tā un arī šitā" (plus droši vien viņš ir tur iebliezis kaut kādu tā brīža aktualitātes slāni, kuru mēs vnk nenolasām).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tipisks postmodernistu idiotijas piemērs kā uzrakstīt milzīgu teksta palagu, nepasakot neko. Žetons. Varētu iet politikā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ēēēē, politikā drīzāk vieta cilvēkam, kas var izlasīt milzīgu teksta blāķi, nesaprast un padomāt "haha, autors idiots, kamēr es viss tāds gudrs" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu tā arī nepateici kas bez nodevības un atriebības būtu Hamleta centrālās tēmas. Ok, ir vesela čupa min-sižetiņu tā pat kā jebkurā liela apjoma prozas darbā. Nu un?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāreiz nodevība ir mikroskopiska tēma, un atriebība esenciāli arī ir maziņa (nu tb ja tēma būtu atriebība, tad Hamlets būtu Klaudiju nožmiedzis pie pirmās izdevības). pamato, lūdzu, savu paviršo formulējumu, tad parunāsim.

varētu sākt ar to, ka Hamlets nav prozas gabals, bet luga. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lai gan Šekspīra valoda ir poētiska, es tomēr viņa lugas nesauktu par poēmām vai ko tamlīdzīgu. Lugas ir prozas darbi.
Tu uzsver aksidentālismus kā Klaudijas nenožņaugšanu (nejaušības), ignorējot galveno. Tas vispār raksturīgs kreisi domājošajai nomenklatūrai. Apspiest viegli novērojamas patiesības ideoloģijas vārdā, izmantojot anekdotes.

Tu tā arī nepaskaidroji kas tad ir Hamleta galvenās tēmas. Vai varbūt kā laba postmoderniste pateiksi, ka tur nekādas tēmas vispār nav un viss ir beholdera acī? ;=]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

argh.

labi, precizēsim, nonāc skaidrībā par tādiem pamatterminiem kā "luga" un tādiem pamatkonceptiem kā "šajā lugā nedarbojas neviena Klaudija, kuru varētu nožņaugt", kas nav postmodernisms, bet gan basic cieņa pret darbu, par kuru tu izliecies, ka vari runāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es atceros tikai Hamleta pamattēmu. Tieši tā pat kā ar citiem literāriem darbiem, ko gadījies lasīt. Piekrītu, ka neesmu nekāds Šekspīra eksperts un kļūdas par tajā eksistējošajiem personāžiem no manis ir normāli, jo lugas nekad nav bijusi lieta, ko gribētos lasīt un teātra mīlis neesmu.

Tu vēl arvien nepaskaidroji kas tad IR Hamleta galvenās tēmas. Tu tikai nepārtraukti centies destrukturizēt manu versiju.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es cenšos destrukturizēt tavu iedomu, ka tu vari jēgpilni diskutēt par lugu, kuru pat neatceries, bet acīmredzot nesanāks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu atceries līdz sīkākām detaļām katru grāmatu, ko lasīji pirms 10 vai vairāk gadiem (es gan nezinu cik tu veca, tāpēc koments varbūt nevietā)? Es parasti atceros galvenās tēmas. Teiksim, es neatceros visus blakus personāžus Noziegumā Un Sodā, ja neskaita Porfīriju, kas ir bez maz vai arhetipisks visu-zinošais detektīvs. Atceros tikai to, ka well, tur tik tiešām bija par noziegumu un sodu un Raskoļņikova tēma ir vienīgā, kas man ir iesēdusies prātā. Neraugoties uz to varu atzīt, ka romānu atceros ''slikti''.

Bet atgriežoties pie mūsu cūkām - tu VĒL ARVIEN neesi devusi alternatīvu interpretāciju par Hamleta centrālajām tēmām.D:

(Reply to this) (Parent)