Nu nē, ir lasīts, ka viņi tāpat šad tad iegūst no modernās medicīnas (kas būtībā ir vienīgais neapšaubāmi labais progresa rezultāts).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas tad cits viņiem atliek? Simtiem gadu ilga inbrīdinga rezultātā viņiem, somewhat ironiskā kārtā, atliek vai nu meklēt vismodernākās pieejamās medicīnas palīdzību, vai arī izmirt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No un kas labs radīsies simtiem gadu ilga idejiskā inbrīdinga rezultātā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vēl dažas jaunas reliģijas. Idejām tas nedraud. Jaunu ideju rašanās un attīstība nav nekā demonstrējami piesaistīta tam, ka cilvēka šībrīža mūža ilgums, labākajā gadījumā, ir nožēlojami simts gadi.

Ja mūža ilguma pieaugums ir brīvs no smadzeņu novecošanas un funkcionalitātes zuduma, ja runa tiešām ir par ilgu mūžu, nevis ilgām vecumdienām, tad nav nekāda iemesla, lai sāktos šādas norises.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Parasti idejas veidojas un uzņēmība idejām veidojas minētajā laikā līdz 25 gadiem. Nez kāpēc arī neirozinātne to apstiprina.

Protams, pieņemot KA iespēja novērst novecošanos tiks izgudrota UN varēs brīvi izmainīt smadzeņu darbību tā, lai arī tās saglabātu mūžīgo jaunību UN tas neradīs garlaicību UN tas neveicinās stagnāciju UN vairākums no nemirstīgajiem negribēs bērnus UN nebūs nevienas nopietni ņemamas konkurējošas "mirstīgo" populācijas UN nebūs nekādu neparedzētu kritisku blakusefektu, TAD nemirstība ir laba ideja.

Bet tāda hipotēze satur tik daudz "UN", ka tā ir gaužām neticama a priori un var subjektīvi likties ticama tikai conjunction fallacy dēļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neirozinātne to tiešām apstiprina, bet labi zināma iemesla dēļ - smadzeņu audi neatjaunojas (atskaitot dažas ļoti specifiskas smadzeņu vietas, kas īsti neattiecas uz šo tēmu); ilgtermiņa atmiņu persistence ir iespējama tikai tad, ja tie neatjaunojas, taču, no otras puses, šī fakta sekas ir smadzeņu lēna, bet konstanta lejupslīde kapacitātē un funkcionalitātē. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ es uzskatu, ka bioloģiski mūža paildzināšanas līdzekļi būs un paliks tikai parciāls risinājums.

Smadzeņu emulācija, savukārt, ļauj atbrīvoties no organisma novecošanas kā tādas un uzreiz, kas atrisina lielu daļu a.m. konjunktīvo problēmu (proti, par "mūžīgo jaunību" un par "stagnāciju"). "Mirstīgo" populācijas blakusesamība, manuprāt, ir non-issue, savukārt vairošanās risinājums ir kosmiskā ekspansija, pie kuras cilvēcei nāksies nonākt jelkurā gadījumā, neatjaunojamajiem resursiem uz Zemes pamazām izsīkstot.

Kas attiecas uz garlaicību un citiem psiholoģiskajiem aspektiem, tad tos šobrīd ir visai grūti prognozēt, jo nav, no kurienes ņemt datus. Katrā ziņā, skaidrs ir viens - ja šādas blakusproblēmas radīsies, tās tiks mēģinātas risināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Smadzeņu emulācija nenozīmē to darbības automātisku pilnīgu izpratni. Pilna izpratne ir stāvoklis, kas var būt vispār pilnībā nesasniedzams. Bet galvenais, ka tās ir atkal divas ATŠĶIRĪGAS tehnoloģiskas problēmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neviena no Tevis aprakstītajām problēmas daļām neprasa pilnīgu izpratni par smadzenēm. Vēl vairāk, tādas problēmas, kā smadzeņu novecošanu, emulācija atrisina automātiski un pati par sevi.

(Reply to this) (Parent)

Jā, šī problēma ir formulēta kā http://en.wikipedia.org/wiki/Bonini%27s_paradox

(Reply to this) (Parent)