Neirozinātne to tiešām apstiprina, bet labi zināma iemesla dēļ - smadzeņu audi neatjaunojas (atskaitot dažas ļoti specifiskas smadzeņu vietas, kas īsti neattiecas uz šo tēmu); ilgtermiņa atmiņu persistence ir iespējama tikai tad, ja tie neatjaunojas, taču, no otras puses, šī fakta sekas ir smadzeņu lēna, bet konstanta lejupslīde kapacitātē un funkcionalitātē. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ es uzskatu, ka bioloģiski mūža paildzināšanas līdzekļi būs un paliks tikai parciāls risinājums.

Smadzeņu emulācija, savukārt, ļauj atbrīvoties no organisma novecošanas kā tādas un uzreiz, kas atrisina lielu daļu a.m. konjunktīvo problēmu (proti, par "mūžīgo jaunību" un par "stagnāciju"). "Mirstīgo" populācijas blakusesamība, manuprāt, ir non-issue, savukārt vairošanās risinājums ir kosmiskā ekspansija, pie kuras cilvēcei nāksies nonākt jelkurā gadījumā, neatjaunojamajiem resursiem uz Zemes pamazām izsīkstot.

Kas attiecas uz garlaicību un citiem psiholoģiskajiem aspektiem, tad tos šobrīd ir visai grūti prognozēt, jo nav, no kurienes ņemt datus. Katrā ziņā, skaidrs ir viens - ja šādas blakusproblēmas radīsies, tās tiks mēģinātas risināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Smadzeņu emulācija nenozīmē to darbības automātisku pilnīgu izpratni. Pilna izpratne ir stāvoklis, kas var būt vispār pilnībā nesasniedzams. Bet galvenais, ka tās ir atkal divas ATŠĶIRĪGAS tehnoloģiskas problēmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neviena no Tevis aprakstītajām problēmas daļām neprasa pilnīgu izpratni par smadzenēm. Vēl vairāk, tādas problēmas, kā smadzeņu novecošanu, emulācija atrisina automātiski un pati par sevi.

(Reply to this) (Parent)

Jā, šī problēma ir formulēta kā http://en.wikipedia.org/wiki/Bonini%27s_paradox

(Reply to this) (Parent)