Comments: |
"Prāts" var būt nemateriāls pats par sevi, smadzenes tad tikai viena no prāta manifestācijām.
"Prāts kā platoniska entitāte"? "Prāts kā dvēsele"? Vēl kas cits? Pietiekami ilgi darbojoties ar hard science, pats "nemateriālā" koncepts kļūst (vai vismaz man ir kļuvis) tik ļoti bezsatura, ka tā pieminēšana prasa papildus paskaidrojumus.
Arī jēdziens ''materiālisms'' jeb ''matērija'' ir metafizisks koncepts, pat ja skan paradoksāli. Koncepts, kam nav definīcijas apgabala, respektīvi, satura, kas to izšķir uz citu saturu fona, pretendē uz absolūtismu. Kad materiālists pieprasa nodemonstrēt nemateriālo, tas pieprasa materiālus pamatojumus. Tajā pašā laikā teoloģisks Dieva pamatojums no ticīgā puses priekš materiālista ir 'invalid', lai gan demonstrē tieši šo pašu rekursīvo, cilpveida loģiku. Catch 22 un dubultstandarts.
Materiālisma subjekti visi ir objektīvi novērojami (t.i., novērojami neatkarīgi no novērotāja priekšstatiem vai pārliecības). Līdz ar to, atšķirība starp materiālu un teoloģisku pamatojumu ir atšķirība starp empīriku un lingvistiku.
Ideja ir pavisam vienkārša - ja teistu dievs ir spējīgs mijiedarboties ar materiālo pasauli, tam būtu jābūt detektējamam materālās pasaules novērojumos. Personiski mani gan tas viss gan vairs īpaši neinteresē, man ateisms ir izejas punkts, nevis galamērķis.
''Objektīvi novērojumi'' ir subjektīvs jēdziens. Tas, ka tev nav novērojamas elementāras lietas, kuras pat 10 gadīgi bērni saprot, ir tikai tavas defektīvās apziņas, nevis realitātes atspoguļojums.
Kas taas par elementaaraam noveerojamaam lietaam? Examples plz.
Abstrakti jēdzieni ir abstrakti, kā pats minēji. Percepti ir sajūtami. Kaut kur šajā ķēdītē notiek pāreja no abstraktā uz fizisko. Tas vai prāts ir vienā, vai otrā pusē, tas ir jau cits jautājums.
Abstraktais jau nekarājas gaisā, tas tāpat ir embedots vienā vai citā informācijas nesējā. "Abstrakcija" nozīmē aprakstu, modeli, vienkāršojumu, bet ne kaut ko "ārpusfizisku".
Abstrakcija ir nevis ''vienkāršojums'', bet ''sarežģījums'' (duh). Tā ir augstākas kārtas kognīcija, kas sintezē, nevis analizē. Vienkāršojums būtu redukcionisms, kas sarežģīto sadrumstalo primitīvajā un tad post hoc paģēr, ka sarežģītība no šī primitīvā radusies e.g. materiālisma lašārība natšellā.
| |