Arī jēdziens ''materiālisms'' jeb ''matērija'' ir metafizisks koncepts, pat ja skan paradoksāli. Koncepts, kam nav definīcijas apgabala, respektīvi, satura, kas to izšķir uz citu saturu fona, pretendē uz absolūtismu. Kad materiālists pieprasa nodemonstrēt nemateriālo, tas pieprasa materiālus pamatojumus. Tajā pašā laikā teoloģisks Dieva pamatojums no ticīgā puses priekš materiālista ir 'invalid', lai gan demonstrē tieši šo pašu rekursīvo, cilpveida loģiku. Catch 22 un dubultstandarts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Materiālisma subjekti visi ir objektīvi novērojami (t.i., novērojami neatkarīgi no novērotāja priekšstatiem vai pārliecības). Līdz ar to, atšķirība starp materiālu un teoloģisku pamatojumu ir atšķirība starp empīriku un lingvistiku.

Ideja ir pavisam vienkārša - ja teistu dievs ir spējīgs mijiedarboties ar materiālo pasauli, tam būtu jābūt detektējamam materālās pasaules novērojumos. Personiski mani gan tas viss gan vairs īpaši neinteresē, man ateisms ir izejas punkts, nevis galamērķis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

''Objektīvi novērojumi'' ir subjektīvs jēdziens. Tas, ka tev nav novērojamas elementāras lietas, kuras pat 10 gadīgi bērni saprot, ir tikai tavas defektīvās apziņas, nevis realitātes atspoguļojums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas taas par elementaaraam noveerojamaam lietaam? Examples plz.

(Reply to this) (Parent)