Koncepti ir daļa no prāta uzbūves, prāts ir daļa no smadzeņu darbības/satura, daļa no smadzeņu darbības/satura ir arī lēmumu pieņemšanas mehānismi, vienas smadzeņu aktivitātes daļas var ietekmēt citas, lēmumu pieņemšana noved pie rīcības, rīcība ietekmē apkārtējo realitāti, līdz ar to koncepti un idejas, kas var sajusties abstrakti, bet patiesībā ir tādi ne vairāk par bitiem un baitiem, var ļoti konkrētā, kaut aŗī pastarpinātā, veidā ietekmēt apkārtējo realitāti.

(Reply to this) (Thread)

"Prāts" var būt nemateriāls pats par sevi, smadzenes tad tikai viena no prāta manifestācijām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

What.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Prāts kā platoniska entitāte"? "Prāts kā dvēsele"? Vēl kas cits? Pietiekami ilgi darbojoties ar hard science, pats "nemateriālā" koncepts kļūst (vai vismaz man ir kļuvis) tik ļoti bezsatura, ka tā pieminēšana prasa papildus paskaidrojumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī jēdziens ''materiālisms'' jeb ''matērija'' ir metafizisks koncepts, pat ja skan paradoksāli. Koncepts, kam nav definīcijas apgabala, respektīvi, satura, kas to izšķir uz citu saturu fona, pretendē uz absolūtismu. Kad materiālists pieprasa nodemonstrēt nemateriālo, tas pieprasa materiālus pamatojumus. Tajā pašā laikā teoloģisks Dieva pamatojums no ticīgā puses priekš materiālista ir 'invalid', lai gan demonstrē tieši šo pašu rekursīvo, cilpveida loģiku. Catch 22 un dubultstandarts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Materiālisma subjekti visi ir objektīvi novērojami (t.i., novērojami neatkarīgi no novērotāja priekšstatiem vai pārliecības). Līdz ar to, atšķirība starp materiālu un teoloģisku pamatojumu ir atšķirība starp empīriku un lingvistiku.

Ideja ir pavisam vienkārša - ja teistu dievs ir spējīgs mijiedarboties ar materiālo pasauli, tam būtu jābūt detektējamam materālās pasaules novērojumos. Personiski mani gan tas viss gan vairs īpaši neinteresē, man ateisms ir izejas punkts, nevis galamērķis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

''Objektīvi novērojumi'' ir subjektīvs jēdziens. Tas, ka tev nav novērojamas elementāras lietas, kuras pat 10 gadīgi bērni saprot, ir tikai tavas defektīvās apziņas, nevis realitātes atspoguļojums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas taas par elementaaraam noveerojamaam lietaam? Examples plz.

(Reply to this) (Parent)

Abstrakti jēdzieni ir abstrakti, kā pats minēji.
Percepti ir sajūtami.
Kaut kur šajā ķēdītē notiek pāreja no abstraktā uz fizisko. Tas vai prāts ir vienā, vai otrā pusē, tas ir jau cits jautājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Abstraktais jau nekarājas gaisā, tas tāpat ir embedots vienā vai citā informācijas nesējā. "Abstrakcija" nozīmē aprakstu, modeli, vienkāršojumu, bet ne kaut ko "ārpusfizisku".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Abstrakcija ir nevis ''vienkāršojums'', bet ''sarežģījums'' (duh). Tā ir augstākas kārtas kognīcija, kas sintezē, nevis analizē. Vienkāršojums būtu redukcionisms, kas sarežģīto sadrumstalo primitīvajā un tad post hoc paģēr, ka sarežģītība no šī primitīvā radusies e.g. materiālisma lašārība natšellā.

(Reply to this) (Parent)