Pilnīgi noteikti good story (šaubos gan, ka poteru gadījumā tas ir fakts, bet neesmu lasījis, tāpēc nespriedīšu). Racionalitāte vispār ir overrated jēdziens, jo tā izpratne vienmēr ir pakļauta kādam iracionālam confirmation biasam. Pat empīriskus datus var interpretēt tik dažādi, ka no viena un tā paša fakta sanāk divi, savstarpēji pretrunīgi, bet racionāli spriedumi, kur nevienu no tiem nav iespējams pierādīt par pareizāko bez šī biasa.

(Reply to this) (Thread)

But think of the moral lessons!
Bērnu grāmatā: "uzticies sirdij, nevis prātam".
Dzīvē: "uzticies placebo efektam"!

(Nesaku gan, ka tieši Roulinga tā grēkotu.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es neuzskatu intuīciju par placebo efektu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es arī ne. Tas nav ne vienīgais, ne sliktākais gadījums.


Tādā Judkovsma nozīmē (viņam ir ūberracionalais Harijs Poters, uzaudzis zinātnieka ģimenē) racionalitāte ir skaidri definēta. Cik noprotu, tā nozīmē zinātniskās domāšanas pielietošanu ikdienā.

(Reply to this) (Parent)

"empīriskus datus var interpretēt tik dažādi, ka no viena un tā paša fakta sanāk divi, savstarpēji pretrunīgi, bet racionāli spriedumi, kur nevienu no tiem nav iespējams pierādīt par pareizāko bez šī biasa." kāpēc zinātne ir tik bagātīgi mūs atalgojusi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc, ka tā parasti operējusi ar sausiem, bināriem true/false apgalvojumiem un to pierādīšanu vai atspēkošanu natūrpētniecības laukā. Manis minētā problēma parādās tieši tad, kad tiek izkāpts tālāk par mēģeņu un kolbu pasaules. Visas t.s. sociālās un kultūrpētnieciskās ''zinātnes'' ir diezgan pamatīgs feils, jo tur galveno lomu spēlē pētnieku personīgie biasi, politiskā konjunktūru, kulturāli trendi, politkorektums u.c. ar zinātni nesaistīti faktori.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, nezināju, ka tu runā par 'humanitārajām'. jā, piekrītu, tomēr tas neatceļ arī šo zinātņu noderīgumu. ko tad tu domā par http://en.wikipedia.org/wiki/Daniel_Kahneman kurš tieši pēta BIASES? viņš ir psihologs - psiholoģija pieder pie 'mīkstajām' zinātnēm?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevaru atbildēt Gn vietā, bet es tomēr sauktu to, ar ko šis vīrs nodarbojas par kognitīvajām zinātnēm, kas ir trve science :)
Pretstatā - ar "psiholoģiju" vairāk saprot šāda veida pētījumus vai fantāzijas, kuras pilnas ar vāji pamatotiem & uzmanību piesaistošiem apgalvojumiem: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/255814

(Reply to this) (Parent)

Es nerunāju ne par vienu konkrētu sfēru, bet faktu kā tādu, ka daži cilvēki pārvērtē racionalitāti un pielīdzina to zinātniskumam. Pat hard sciencēs ir vieta interpretācijām un, ja attiecīgais lauks dēļ empīrisku datu trūkuma ir stipri atkarīgs no teorētiski-matemātiskiem vipendroniem, tad būs tikai cilvēku dabā atlasīt tās evidences, kas labāk apstiprina viņu pašu pet-teorijas un ignorēs vai mazinās to evidenču nozīmi, kas ar to pretrunā.
Racionalitāti ir labāk salīdzināt ar loģiku. Tās pašas par sevi nav disciplīnas vai metodes, bet instrumenti, kurus var vienlīdz sekmīgi lietot ļoti dažādu, bieži vien pretrunīgu vērtību sistēmu ietvaros.

Biheiviorisms principā ir vienīgais psiholoģijas pētniecības nozare, kas ir praktiski pielietojama (visuzskatāmāk kaut vai tajā pašā mārketingā), jo pamatā nodarbojas ar likumsakarību detektēšanu cilvēku uzvedības paternos, tāpēc tās mīkstība ir salīdzinoši mazāka, taču no otras puses ieguvēji no tās pamatā ir cilvēki, kas vēlas manipulēt ar citiem cilvēkiem un nekādu labumu cilvēku problēmu risināšanā nedod, bet tā jau cita tēma.

(Reply to this) (Parent)

Man aizdomas, ka "virsotnē" zinātnes dalījums "humanitārajās" un "eksaktajās" iespējams, vien norādot uz pētāmo tēmu (kas tradicionāli tiek klasificēta kā "eksakta" vai "humanitāra") un pielietotajām metodēm, jo ir tikai izziņas process. Tb empīriskā materiāla nav ne stīgu teorijas adeptam, ne mentalitāšu pētniekam, attiecīgi, svarīgākais ir paša domātāja intelekts.

(Reply to this) (Parent)