Comments: |
| From: | artis |
Date: | 9. Novembris 2011 - 19:52 |
---|
| | | (Link) |
|
Es to nesauktu par evil. Vienkārši cilvēkiem nepatīk (1) neprofesionalitāte (vājšs sniegums savā profesijā - filozofijā), (2) nepotisms (savējo, pat ģimenes bīdīšana projektos utt.), (3) korupcija (piemēram, spiežot doktorantiem maksāt kickbackus no savām ES stipendijām). Par visiem šiem trīs punktiem var izvērsties plašāk, bet, manuprāt, tu jau seko te dažiem cibiņiem, kas par to pastāvīgi informē, bet tavs jautājums tagad atstāj ļoti naivu iespaidu.
Kas īsti nosaka ''profesionalitāti'' filozofijā? Man domāt, tikai citu filozofu viedokļu pārzināšana un izpratne. Kaut kas vēl?
| From: | artis |
Date: | 9. Novembris 2011 - 19:58 |
---|
| | | (Link) |
|
Manuprāt, to nosaka tas, cik veiksmīga bijusi tava akademiskā karjera - kādi darbi ir paveikti (akadēmijā tas parasti nozīmē nopietnu pētijumu veikšanu). To nosaka tas, cik augstu tevi vērtē šīs jomas profesionāļi - starptautiski.
Nu jā, labs inženieris = kaut ko labu uzbūvējis, labs zinātnieks = kaut ko labu atklājis, labs filozofs = komiteja nosaukusi par tādu. :)
| From: | artis |
Date: | 9. Novembris 2011 - 22:26 |
---|
| | | (Link) |
|
Kā tu savādāk piedāvā vērtēt akademiskus sasniegumus?
Kāpēc man būtu kaut kas jāpiedāvā? :} Es tikai norādu uz nepilnībām.
Principā jau vērtēšana humanitārajās zinātnēs ir inherenti subjektīva. Viens no iemesliem, kāpēc savulaik neizgāju. Man tas būtu ārprātīgi nepatīkami.
Tā šķiet pirmajā mirklī. Taču ja padomā, tad drīzāk gan nevis publikāciju skaits, bet gan tas, kā šo personu vērtē profesionāļu aprindās. Tb tā vienkāršojot, viens var uzcept simtiem publikāciju un sēdēt visās iespējamās komisijās, bet amata brāļi šo kā prātu nerespektē, taču ar dziļu cieņu raugās uz ārpus akadēmiskās aprites praktiski nezināmu tēlu, kuram varbūt tikai pāris publikācijas un neviena monogrāfija, taču kura idejas un koncepcijas likušas vērtēt, pārvērtēt un mainīties. Par šo tēmu, tikai citā sakarā, mazliet parefletēju savulaik te: http://klab.lv/users/indulgence/247361.html
| From: | artis |
Date: | 26. Janvāris 2012 - 16:18 |
---|
| | | (Link) |
|
protams. es neapgalvoju, ka tieši publikāciju skaits ir kritērijs. citējamības indekss gan var būt kritērijs, t.i., cik bieži uz taviem rakstiem atsaucās kolēģi (nevis kolēģi no tava departamenta, vai biedribas, bet tieši starptautiski)
tu tagad jauc kaut kādas teorētiskās zināšanas ar ~praktisku to pielietojumu. un tāpat kā lielākajā daļā jomu, profesionalitāti var manīt/nemanīt tikai tie, kas orientējas un pārzina jomu. Tā vienkāršojot, vērtējot profesionalitāti akadēmiskajā literatūrā, pētījumos, jāņem vērā gan pētījuma aktualitāte, pamatojums, izmantotās metodes, faktu un avotu interpretācijas, spēja izvērtēt, ar to visu pateikt, secināt ko jaunu, utt., viss tas pats, kas kaut kādā ekonomikā, kurā paveiktā īsto vērtību spēj izvērtēt tikai tie, kas orientējas "drēbē".
Vieglāk ir pamanīt to, ka kaut kāda šāda attieksme tiek uzskatīta par pašsaprotamu, nevis tās iemeslus. Kā cilvēkam no malas, kuram sekošana līdz šādām ne ļoti interesējošām peripetijām sanāk labi ja epizodiska, man konkrēti iemesli var nebūt zināmi, tāpēc lekt uz "viss ir slikti" bandwagon, lietā, kurā es būtībā neorientējos, ir kā minimums neētiski.
| From: | artis |
Date: | 9. Novembris 2011 - 22:26 |
---|
| | | (Link) |
|
Tam gan piekrītu.
| |