Ō, interesanta eseja, paldies.
"Morality-As-Submission vs. Morality-As-Pattern" ir tieši tas, kādēļ dažreiz gadās redzēt domu gājienus, saskaņā ar kuriem ateisti defaultā būs amorāli. Man, protams, grūti iedomāties, kā tas ir - dzīvot ar tādu pasaulskatījumu, kur darīt slikto attur bailes, nevis iekšēja vēlme nedarīt slikto.

Par pēdējo rindkopu - es, piemēram, patriarhiju tieši tā arī saprotu. Un jā, Vesterosā Serseja un Deineris, līdzīgi kā tās dažas vēsturiskās karalienes, no kurām iedvesmu guvuši viņu tēli, pie varas ir nonākušas strikti patriarhālas sabiedrības struktūras ietvaros, kur tas nebūtu noticis bez apstākļu sagadīšanās (Deineris ir vienīgā dzīvā dzimtas pārstāve) vai apstākļu manipulēšana (Serseja nomočīja vīru un karoja pret viņa brāļiem). Un, ja Deineris varbūt nesekmīgi, bet tomēr mēģina šādus tādus baby steps hierarhijas struktūras vismaz mīkstināšanā, tad Serseja šādus eksperimentus nemaz neplāno izvērst.

Novērojums: pieņemot apgalvojumu "patriarhija = hierarhiska sabiedriskā struktūra" un pieturoties pie evidencē bāzētas domāšanas, variācijas par apgalvojumu "patriarhija = nopietns sabiedriska kaitējuma faktors, no kā jāatbrīvojas" manā gadījumā kļūst praktiski neiespējami aizstāvēt vismaz kā vispārīgi patiesas un vēlamas.

Protams, ja kopā ar pirmo tiek pieņemts apgalvojums (kā tekstā), ka "there is no clear separation between hierarchy and abuse", tad aizstāvēt otro kļūst daudz vieglāk, taču vismaz es neredzu, kādā veidā pēdējais varētu atbilst realitātei.

Pakļaušanās ''law and order'' arī ir kind of ''submission'', savukārt paši likumi savās attiecībās ir hierarhiski. Vai pakļaušanās noteiktiem likumiem un kārtībai arī tavā skatījumā būtu kas nevēlams, ja pieņem, ka likumi ir caurmērā labi?

Nu, kristietība kā reizi ir tā labā augsne, no kuras savulaik ir izauguši heba nu tie daži skaistie stādiņi, ko ignorancē un čerijpikošanā tu piefantazē, bet gan literally viss skaistais dārzs, kas saucas Rietumu civilizācija un vērtības. Un rietumiem šobrīd iet švaki, jo tie ir aizmirsuši augsni, no kuras tas viss ir izaudzis.

"Kad sapulcējās liels ļaužu pūlis un daudzu pilsētu ļaudis sanāca pie viņa, viņš runāja līdzībā: “Sējējs izgāja sēt sēklu. Viņam sējot, cita krita ceļmalā un tika samīta, un debesu putni to apēda; cita krita klintainē un uzdīgusi novīta, jo tai nebija valgmes; cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi, reizē augdami, to nomāca; cita krita labā zemē, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” To pateicis, viņš sauca: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”

Un pēc tavas loģikas sanāk, ka žīdi vispār ir pēdējie tumsoņi. Bet tieši žīdi - kam tomēr nav Kristus un Jaunā derība - balstoties tīri vecās derības pasaulē, brīžiem atstāj iespaidu, ka ir izcilāki par kristiešiem. Vairāk informētības, lūdzu, pasaule hav radusies vakar.

(Reply to this) (Thread)

> pasaule hav radusies vakar.

Kad tad? Varbūt pirms 6000 gadiem?

(Reply to this) (Parent)

> "Nu, kristietība kā reizi ir tā labā augsne, no kuras [..] literally viss skaistais dārzs, kas saucas Rietumu civilizācija [..]"

That's very bullshit.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu vēl ir hellēniskā bagāža, ko kristīgā civilizācijā kaut kādā mērā kontinuēja. Kas vēl?
Katrā ziņā gvelzt, ka tā ir kaut ko ''saindējuši'' nu gan ir BS. Īpaši, ja negodīgi fokusējas uz Veco Derību, kas nav centrālais kristietības rakstu krājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Grieķu-romiešu bagāžas daļa ir masīva un kristietība to ne tik daudz turpināja (vismaz ārpus Bizantijas, kas līdz pat savai bojāejai (ko lielā mērā katalizēja paši kristieši) turpināja sevi uzskatīt par Romas tiešu turpinājumu), cik vienkārši ne sevišķi aizrāvās ar tās sistemātisku iznīcināšanu.

That aside, no vērā ņemamām ietekmēm sfērām vēl ir jāpiemin vismaz arī tā laika islāmiskā pasaules daļa (gk. tieši pa ZTP līniju, bet arī pateicoties turienes autoru saglabātajiem un papildinātajiem grieķu un romiešu klasiķu darbiem, kas vēlāk tika reeksportēti atpakaļ uz Eiropu) un t.s. naturālfilosofijas idejas (Bēkons, Okamas Viljams u.c.), kas lika aizmetņus Apgaismības ēras idejām un evidencē un novērojumos balstītam pasaules redzējumam in general (TBH, arī tur ir hellēniskās ietekmes elementi).

Visbeidzot, hronoloģiskā un no kristietības pieaugošas distances secībā, Renesanses humānisma (kas, kaut arī gan ar hellēņu, gan kristiešu saknēm, diezgan ātri sāk diverģēt no abām ar savu "cilvēks kā lietu mērs" paradigmu), Apgaismības ēras un Industriālās revolūcijas ēras idejas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, pagrieziens uz mēsluvi sākās ar Renesansi. Protams, tajā laikā tas nebija labi saskatāms, bet ''cilvēks ir visu lietu mērs'' tupība un pavērsiens uz hiperindividuālismu/narcismu/subjektīvismu kaut kur sākās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mums ir ļoti atšķirīgi priekšstati par ceļiem uz "mēsluvi", I know.

(Reply to this) (Parent)